Likumu par vietējo pašvaldību referendumu pirmo reizi rosināja 2008. gadā vēl pirms novadu izveides. Nepārtraukti aktualizēja vēl līdz 2018. gada vidum. Pieņemot šo likumu, gan valsts, gan pašvaldību vadītāji parādītu, ka ir gatavi pieņemt savu iedzīvotāju viedokli. Tomēr tas nenotika.
Likuma pieņemšanu kavēja ļoti dažādi, pārsvarā diskutējot par to, par kādiem jautājumiem drīkst lemt šādā referendumā un cik liels iedzīvotāju skaits to drīkst ierosināt. Latvijas Lielo pilsētu asociācija, kuras izpilddirektors ir Saeimas deputāts no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta Viktors Valainis, aicināja visu izvērtēt, lai «..demokrātija neradītu draudus valsts un pašvaldības ilgtermiņa attīstības plāniem». Vārdu sakot – jauki, ka iedzīvotājiem ir savs viedoklis, bet paust to tādā veidā, lai tas iegūtu reāla lēmuma spēku, nevajag.
Pagājis ir nedaudz vairāk kā gads, un pēkšņi pašvaldību vadība ir ļoti ieinteresēta noskaidrot iedzīvotāju viedokli. Tiesa, tikai vienā jautājumā – novada saglabāšanā. Ikšķiles un Jelgavas novada vadība ir gatava tērēt nodokļu līdzekļus, lai veiktu iedzīvotāju aptaujas savā novadā saistībā ar gaidāmo novadu reformu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces darbības, mēģinot ierobežot šādas aptaujas, Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji tagad sauc par demokrātiju traucējošām.
Morāle stāstam ir vienkārša – kad iedzīvotāju viedoklis potenciāli varēja apdraudēt domes vadības un administrācijas darbību, tad tas nebija vajadzīgs. Kad vajag saglabāt «siltas» vietiņas domē un administrācijā, pēkšņi nevajadzīgais viedoklis kļūst ļoti nepieciešams. Arī situācijas divkosība vairs nevienu neuztrauc.
