Pašizdomātas leģendas rada domāšanas kroplumu. Piemēram, Latvijas «veiksmes» stāsts pēckrīzes periodā, par kuru daudzi pasaulē brīnās, – savilkt jostas, iekulties valsts mērogā milzīgos parādos un tad stāstīt, ka tas bija ļoti veiksmīgi.
Manuprāt, līdzīgs «veiksmes» stāsts» Latvijā izplatās par to, kā Bauskas novadā notikusi izglītības iestāžu reforma. Jā, tā esot «reforma» – sešu vidusskolas un sešu pamatskolas klašu slēgšana, pārveidojot divas skolas par pamatskolām un divas – par sākumskolām.
Bauskas novada administrācija 2016. gadā, uzaicinot SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» ekspertu Jāni Turlaju, ar pētījumu pamatoja skolu slēgšanu un reorganizāciju. «Eksperts» matemātiski izmērīja attālumus Bauskas novadā un konstatēja, kuras skolas jāslēdz un cik skolēnu un cik ilgi brauks uz Bausku. Mērķis bija ietaupīt novada finanšu līdzekļus, palielināt skolēnu skaitu Bauskas pilsētas skolās, paaugstinot atalgojumu pedagogiem Bauskā un veidojot spēcīgas izglītības iestādes. «Mums ir jāsāk gudri saimniekot!» teica J. Turlajs.
Tagad redzams «reformas» rezultāts, par ko brīdināja jau 2016. gadā. Bauskas Valsts ģimnāzijā vidusskolu grupā šī gada izlaidumā ir trīs klases, bet pēc «reformas» radītajās – divas. Skolu skaits un attiecīgi novada izmaksas nav samazinājušās. Reformu veica ar tukšu matemātisku aprēķinu, neradot nekādus papildu faktorus, kas jauniešus piesaistītu. Arī tāpēc skolēni izvēlas citu novadu izglītības iestādes, Bauskas novada skolēnu mērķdotācija «aizpeld» uz citiem novadiem, un pilsētas skolotāju algas nepieaug. Pagastu skolu pedagogiem atalgojums samazinājies pēc «reformas», viņi kļūst par bezdarbniekiem vai meklē darbu citur.
Cilvēki mēdz kļūdīties, tomēr dažiem šīs kļūdas izmaksā pārāk dārgi.
