Paldies kolēģei Sandrai Danosai, kura «Bauskas Dzīves» 31. maija numurā tik rūpīgi atspoguļojusi pagaidām neizskaidrojamā bīstamā vides piesārņojuma cēloņus Iecavas, Bauskas, Rundāles un citos kaimiņu novados!
Pirms divām nedēļām faktu par cianīdus saturošas, ļoti indīgas vielas izlaistīšanu Zemgales reģiona ceļmalās nejauši izdzirdēju radio ziņās, ko bija sagatavojis žurnālists iesācējs (kaut mums tādu būtu vairāk!). Pēc tam – pilnīgs klusums. Pārlūkoju visus oficiālos ziņu portālus, Valsts vides dienesta un tās struktūru lapas – nekā!
Tagad tiek skaidrots, ka noklusēšana bijusi izmeklēšanas interesēs. Nuja, Latvijā izmeklēšanas intereses ir daudz svarīgākas par to cilvēku veselību, kuru bērni spēlē kariņus vai paslēpes ceļmalās. Svarīgākas par to, cik tīru ūdeni vai labības produktus plašā reģionā visi lietojam.
Saindētās ceļmalas nav vis kādi nepieejami brikšņi, bet lauksaimniecībā intensīvi izmantojamas zemes daļas pie šosejām. Vai rīt ēdīsim maizi ar cianīda nelielu piedevu un dzersim ūdeni, kas nevis remdē slāpes, bet palēnām tuvina letālam galam?
Labi saprotu Ozolnieku novada domes priekšsēdētāja ārkārtīgo sašutumu par informācijas slēpšanu, ko viņš pauda portālā «Delfi». Lai nu kam, bet pašvaldībām bīstamā piesārņojuma fakts būtu jādara zināms vispirms, lai vismaz profilaktiski pasargātu iedzīvotājus. Tomēr izrādās, ka izmeklēšanas intereses ir daudz svarīgākas par apdraudējumu un tā neparedzamajām sekām. Svarīgākas par cilvēkiem. Šis nu ir brīdis, kad domās gribētu emigrēt, piemēram, uz kādu Skandināvijas valsti, lai reāli pārliecinātos, ka noklusēšanas politika tur gan nedarbojas…