Klāt pavasara un vasaras maiņas īsais posms. Skaisti, vasara ar savu puķaino kleitu vilinoši un kārdinoši griežas un jauc prātus ne vienam vien. Tikai apmeklējot vietējo tirgu, lai gādātu latviešu otro maizi jeb kartupeļus, jau kuro gadu izjūtu izbrīnu un vilšanos.
Ziemas periodā ģimenes galdam desmit kilogramu tupeņu tīklaino maišeli varēju iegādāties pat par trim eiro, ja labi palūko un neņem pirmo, kas pagadās, bet pašlaik kartupeļi kļuvuši divtik vērti – par tādu pašu daudzumu veco tupeņu prasa sešus eiro, cits septiņus un vairāk. Laikam uz vasaru tie vairojuši uzturvērtību, iespējams, šie kādi speciālie, kuriem jau nez kuro reizi asni nav nolauzti, noteikti zelta gabali, kuriem sāni saules ietekmē nesāk kļūt zaļi. Turklāt garām paskrējis kartupeļu stādāmais laiks, zemē tos vairs neieliksi, arī cūkas nav katram, tā ka arī kviecējas tos neapēdīs. Nu un? Bet, kad nav, tad nav – lai labāk sapūst! Tāpat kā dzirdēju vienu dārzeņu tirgotāju sakām par puspuvušiem āboliem rudenī – «labāk, lai sapūst, bet par velti nedošu!».
Katrs, protams, brīvi var noteikt cenu par preci, ko tirgo, tomēr šī savādā ikgada «sazvērestība» griež zaru, uz kura jūs, zemnieki vai preces pārpircēji, sēžat. Cilvēki neizvēlēsies vecos divtik dārgos kartupeļus, ja lielveikalu kastēs ir atrodami ārzemēs izaugušie jaunie tupeņi. Saprotu, ka ar šādu politiku jūs tieši pēc tiem sūtāt! Daži jau sākuši arī tirgū pārdot poļu kartupeļus par 1,20 – 1,50 eiro, cits ceturtdien sacījās, ka jau tirgojot Latvijas preci par tādu pašu summu. Tātad – lai vecie kaut sapūst, spiedīsim pirkt jaunos – iespējams, savējos, visticamāk, svešos.
Nozīme ir ne tikai cenai, bet arī attieksmei, jo īpaši biznesā. Cenšos neatgriezties pie tādiem tirgotājiem, kas ar trīcošu roku noņem pār svaru esošu vienu kartupeli, kas ārzemēs augušu uzdod par savu, kam vietējie pircēji ir tikai peļņas avots, staigājoši «pilsētas bankomāti», nevis klienti, kurus vērts noturēt pastāvīgi.
Latviešiem tik tradicionālās putras un, jā, iespējams, ārzemju kartupeļi radīs vietu manas ģimenes šķīvjos, lai dubultdārgie vecie kartupeļi paliek tirgotājiem!
