Jubileju šonedēļ svinējusi Sanita Gailuma Bauskā.
Bauskas poliklīnikas vecmāte Sanita Gailuma 10. jūnijā atzīmēja savu 55. dzimšanas dienu. Smaids, dzeja, mīlestība ir trīs viņu raksturojošākie vārdi, ar kuriem dzīve saistās ik uz soļa.
Kļūst par baušķenieci – «pēc sadales»
Dzimtā puse Sanitai ir Bērzciems Engures novadā pie jūras. Pastrādājusi kolhozā «Padomju zvejnieks». Bērnību viņa pavadīja lauku mājās «Smiltiņi», šis laiks bijis skaists un zaļš. Tēvs bija zvejnieks, bet māte strādāja zivju pārstrādes ražotnē. Dzīvojusi «Smiltiņos» līdz Engures vidusskolas absolvēšanai. Jubilāre atceras, ka viņai ļoti paticis agri no rīta sēdēt uz mājas lieveņa un vērot saullēktu, klausīties bezdelīgu un citu putnu dziesmas.
Skolā varēja izvēlēties vairākus mācību novirzienus, tostarp jūrniecību un medicīnu. Bija arī militāro iemaņu apguves stundas, vajadzēja mācīties salikt ieroci. Piedalījusies daiļlasīšanas konkursos. Matemātiku Engurē mācīja skolotāja Lilita Briede (tagad – Krastiņa), kas tagad māca skolēnus Bauskas Valsts ģimnāzijā. «Braucām skolas laikos ekskursijā uz Bausku, tad vēl nemaz nezināju, ka 1985. gadā Bauskā dzīvošu,» atklāj S. Gailuma.
Mamma ieteikusi doties studēt medicīnu. Turpmākais dzīves ceļš viņu veda uz Paula Dauges Rīgas 1. medicīnas skolu, kur viņa sāka studēt 1982. gada 1. septembrī. Tolaik studenti rudeņos sūtīti uz kartupeļu novākšanas talkām, viņas kurss braucis uz Alūksnes pusi. Lai kolektīvs saliedētos, devušies ekskursijā uz Tallinu. Lai labāk iepazītu mediķa profesiju, Sanita strādāja tolaik Tukuma rajona slimnīcas bērnu nodaļā.
Bauskā Sanita kā vecmāte nonāca «pēc valsts sadales», pati vēlējusies strādāt Jelgavā, jo vīrs tolaik studējis Jelgavā, taču ieteikts doties uz Bausku. 1985. gada 1. aprīlis bija viņas pirmā darbdiena Bauskā.
Sanitas Gailumas ģimenē ir meita Vita un vīrs Jurijs. Apprecējušies 1987. gada 28. novembrī. Vita piedzimusi 1988. gada 2. oktobrī.
Galvenais ir torte un zemenes
Dzimšanas dienu jubilāre vairs nesvin tik skaļi un plaši kā agrāk. «Tā laikam cilvēkiem, kas dzīvojuši pie jūras, gadiem ritot, ir – vēlas mieru. Tad, kad man palika desmit gadi, ļoti gribēju, lai pie manis uz svinībām atbrauc draudzenes,» sacīja Sanita Gailuma.
Sanitas ģimenē ir tradīcija dzimšanas dienās doties ekskursijā pa Latviju, svinēt svētkus Rīgā vai dzimtas mājās. Jubileja tiek svinēta arī darba vietā – Bauskas poliklīnikā. Viņu parasti sveic kolēģi – ārsti, medmāsas, laboratorijas darbinieki. Sanitai dzimšanas dienā patīk ēst kūku un zemenes.
Spēku gūst dziedot
Sanita gan skolas laikos, gan pēc skolas absolvēšanas ļoti aktīvi darbojusies dažādās amatierkopās. Bijusi dramatiskā pulciņa dalībniece, darbojusies aģitbrigādē, kur vajadzējis dziedāt, runāt dzeju, veidot deju kustības. Sanita Gailuma bieži lasa dzeju. Intervijas laikā Sanita nolasīja Kuraž Kriša (rakstnieks un ārsts Kārlis Zvejnieks) «Lustīg dzīv’ šen» («Lustīga dzīvošana»):
«Skrēj uz tierg un tingeļ-tanglem,
Kad kā puik es aug.
Žonglier, kloun un visād skunstnik
Bi man labe draug.»
Sanita sevi vairāk uzskata par kurzemnieci un prot runāt «ventiņu mēlē».
No 1993. gada 23. janvāra dzied korī. Darbojas Bauskas luterāņu draudzē. «Ticība aug katru dienu,» stāsta S. Gailuma. Svētdienās cenšas apmeklēt dievkalpojumus, jo gūst mieru šajā laikā. 2016. gada 22. maijā mācītājs Aivars Siliņš viņu kristījis un iesvētījis. Sanita dzied vokālajā ansamblī «Adoramus». Pirms nedēļas, 7. jūnijā, Baznīcu naktī ansamblis kopā ar Sanitu devās dziedāt uz Vecumnieku baznīcu. Bauskas luterāņu baznīcā jubilāre ir sagaidījusi un pavadījusi ekskursantu grupas, lai tūristi varētu redzēt Bauskas seno kultūras pieminekli.
Ir piedzīvots daudz, taču vēl daudz kas jāpadara. Lai ir spēks un smaids!
Sanitas dzīves moto: «Nedari otram to, ko negribi, lai dara tev!» Šiem vārdiem, viņasprāt, ir ļoti liels spēks, katram vajadzētu tos zināt un atcerēties.
