Galvaspilsētā daudzdzīvokļu namu balkoniem tiek veikta tehniskā ekspertīze. Bauskā dažu māju balkoni arī izskatās uz nolietojuma robežas, tāpēc pamatotas ir iedzīvotāju bažas par to, vai tie ir pārbaudīti un vai kāds vispār apzina šo situāciju. Nebūtu prātīgi gaidīt, kad tā kļūst kritiska, jo nelaime nenāk brēkdama.
Kāda ir situācija mazpilsētā, «Bauskas Dzīvei» skaidro Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību speciālists Artūrs Dulbe:
«Pašvaldības uzņēmums SIA «Vides serviss» apsaimnieko septiņas ēkas, kurām ir balkoni, no tām divas ir vecpilsētā. Pēc Ekonomikas ministrijas veiktā pētījuma, iespējama bīstamība ir četrās ēkās. SIA «Vides serviss» veikusi tirgus izpēti un cenu aptauju balkonu atjaunošanai. Ekonomikas ministrijas pētījumā ir norādījumi, kas paredz balkonu drošu atjaunošanu trīs līdz piecu gadu laikā. Pēc cenu piedāvājumu saņemšanas uzņēmums informēs iedzīvotājus par plānotām izmaksām un uzkrājuma veikšanu konkrētam mērķim. Pašvaldība aicina iedzīvotājus nepārkraut balkonus un lodžijas ar smagiem priekšmetiem. Pārējās daudzdzīvokļu ēkas esot namu pārvaldnieka pārziņā. Pašvaldība neveic uzskaiti par daudzdzīvokļu namiem ar bīstamiem balkoniem.»
Bauskas novada Būvvaldes galvenā arhitekte Sandra Smolija atgādina, ka Būvniecības likuma 9. pantā minētas svarīgākās būvei izvirzāmās prasības. Būve projektējama, būvējama un ekspluatējama atbilstīgi tās lietošanas veidam, turklāt tā, lai nodrošinātu tās atbilstību šādām nozīmīgām prasībām: mehāniskā stiprība un stabilitāte; ugunsdrošība; vides aizsardzība un higiēna, tai skaitā nekaitīgums; lietošanas drošība un vides pieejamība; akustika (aizsardzība pret trokšņiem); energoefektivitāte; ilgtspējīga dabas resursu izmantošana.
Viņa uzsver, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanā ietilpst ēkas uzturēšana atbilstīgi normatīvo aktu prasībām, sanitārā apkope, iekšējo inženiertīklu darbības nodrošināšana un citi uzdevumi, kas saistīti ar mājas ekspluatāciju. Katra dzīvojamā nama lodžijas ārējās norobežojošās konstrukcijas ietilpst ēkas kopīpašumā, un par to drošumu ir atbildīgs mājas īpašnieks, citiem vārdiem, dzīvokļu īpašnieki kā kopība.
Saskaņā ar Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likumu un Dzīvokļu īpašuma likumu ēkas pārvaldīšanas nodrošināšana ir dzīvokļu īpašnieku pienākums. S. Smolija skaidro, ka atjaunotās mājās šādam riskam jābūt likvidētam fasādes siltināšanas un lodžiju apdares procesā, taču regulāra vizuālā apsekošana pieejamajiem stiprinājumiem vai mezgliem jāveic apsaimniekotājam.
«Ekspluatācijā nodotas publiskas ēkas īpašniekam ir pienākums veikt ēkas periodisko tehnisko apsekošanu ne retāk kā reizi desmit gados. Ja tehniskās apsekošanas laikā konstatē redzamus bojājumus, kas var mazināt ēkas stiprību vai noturību, īpašniekam tie jānovērš. Tehniskās apsekošanas pamatā ir būves apskate, kuras laikā fiksē un novērtē redzamos būves bojājumus.
Tehniskā apsekošana jāveic atbilstoši Latvijas būvnormatīviem. Ēku tehnisko apsekošanu var veikt arhitekta prakses būvspeciālists, ēku konstrukciju projektēšanas, ēku būvdarbu vadīšanas un ēku būvuzraudzībā sertificēts būvspeciālists,» uzsver S. Smolija.
Viņa atgādina, ka, konstatējot būves iespējamo bīstamību, apsekotājam par to piecu darbdienu laikā jāinformē būvvalde.
Ministru kabineta noteikumos par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām minēts, ka dzīvojamās mājas, tās konstrukciju, kā arī tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehnisko stāvokli novērtē vizuālajā apskatē. Vizuāli neapskata dzīvojamās mājas konstrukcijas, kā arī iekārtu un inženiertīklu daļas, kurām būves tehniskā risinājuma dēļ nevar piekļūt. Vizuālās apskates faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā. Konstrukcijas, koplietošanas iekārtas un inženiertīklu daļas, kas atrodas dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupās, vizuāli apskata reizi gadā izlases kārtībā, ja dzīvojamās mājas īpašnieks nodrošinājis šādu iespēju. Ja dzīvojamā nama īpašnieks pārvaldītājam nenodrošina iespēju veikt vizuālo apskati, minēto faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā.
