Pašmāju zemeņu laiks ir klāt

Ogas segtajās platībās sākušas ražot Bauskas novada Īslīces pagasta zemnieku saimniecībā «Lauriņi». Tomēr vietējo zemeņu raža šogad daudzviet iekavējusies, arī  «Lepšukalnos». Ogas šogad lēni nobriest, apliecina SIA «Lepšas».

Visiem zemeņu tīkotājiem pašā sākotnējā tirdzniecības startā pirms nedēļas, 3. jūnijā, sārtvaidžu nav pieticis, pavēstīja z/s «Lauriņi» pārstāve Maija Lauriņa-Rimicāne.
«Ogas burtiski izķēra. Tas patiešām izbrīnīja, jo domāju, ka vēl jau sezona nav «ieskrējusies» un vajag sākt ar mazumiņu, tālab visas sarkanās ogas nemaz netika nolasītas, jo vajadzēja lūkot pircēju uzvedību un bija jāatstāj tirgošanai nākamajai dienai,» stāsta «Lauriņu» saimniece un papildina, ka pirmās zemenes pārdotas par desmit eiro kilogramā.

«Izdevumi nav būtiski pieauguši. Mums bija laikus sagādāti segumi, plēves, minerālmēsli, zemeņu stādi gan bija dārgāki, bet tikai daļu stādījām no jauna, pārējo saglabājām esošo. Nosakot produkcijas cenu, es neveicu tirgus izpēti, to aprēķinām, izvērtējot ieguldījumu, modelējam, cik mēs gribētu iegūt, tāpat svarīgi, lai cena būtu morāli pieņemama. Man neceltos roka likt zemenēm 15 līdz 20 eiro par kilogramu, tas šķiet neadekvāti. Iespējams, šādu maksu var paprasīt pārdevējs Rīgas Centrāltirgū, jo jāmaksā par vietu, jārēķina degvielas izdevumi. Tālab vajag pēc iespējas atbalstīt lokālās produkcijas ražotājus, kuri nodrošina tiešo tirdzniecību,» uzskata M. Lauriņa- Rimicāne.

Šogad mainīgie laikapstākļi zemeņu audzētājiem ir sagādājuši galvassāpes. «Zinu, ka tie, kuriem plauktos bija zemenes, kas aprīļa beigās jau sāka ziedēt, pirmās agrās zemenes zaudēja, jo ziedi nosala. Lielu tuneli, kad uznāk mīnus septiņu grādu sals, ir grūti piekurināt. Augiem nākas atgūties, izziedēt tiem ziediem, kas pāri palikuši, tāpēc arī raža šiem audzētājiem šogad vēlāka. Mēs iztikām bez kurināšanas, arī par salnas pāridarījumiem sūdzēties nevaram,» stāsta M. Lauriņa-Rimicāne.

Zemeņu raža šogad iekavējusies arī «Lepšukalnos». Ogas šogad lēni nobriest, apliecina SIA «Lepšas». Uzņēmums ogas audzē piecu hektāru lielā platībā. Raža gaidāma ap Jāņiem. Pushektārs stādījumu ir segti, pasargājot no krusas, lietus un mitruma. Izmantotais agrotehniskais paņēmiens nerada temperatūras starpību un tādējādi nesteidzina ražas nobriešanu.

Likumsakarīgi vispārējam cenu kāpumam audzētājs produkciju šovasar tirgos dārgāk nekā citus gadus. «Tas būs eksperiments, jo visur ir «poļi» un «grieķi» pretī. Mēs centīsimies celt maksu. Ja uz papīra rēķina visus izdevumus, sanāk šausmīgi cipari. Laistīšanas, degvielas, izejmateriālu izmaksas tuvojas divkāršam sadārdzinājumam salīdzinājumā ar pagājušām sezonām. Protams, uz produkta cenu tas neattieksies,» mierina SIA «Lepšas» pārstāvji. Pērn uz Līgosvētkiem audzētava saldās, aromātiskās ogas tirgoja par 2,50 – 3 eiro kilogramā. Šogad divreiz dārgāk nebūs, bet zemāko cenu jāaizmirst. Jāpiebilst, ka SIA «Lepšas» pirmās zemenes iestādītas 2009. gadā, firma zemeņu audzēšanā uzkrājusi 13 gadu pieredzi.

Importa līdzinieces «grieķietes» jau sen kā nopērkamas vietējās tirdzniecības vietās, pagājušajā nedēļā tām pievienojušās zemenes no Polijas. SIA «DK Zaļlauki» tirdzniecības vietā pie lielveikala «Mājai un dārzam» katru dienu iztirgo ap desmit piecu kilogramu zemeņu kastēm, atklāja uzņēmuma pārdevēja Dana Gabrāne.
Komersants svaigas ogas, augļus un dārzeņus piedāvā arī pie lielveikala «Rimi» un «Mego», pretim pilsētas 2. vidusskolai.

 «Cilvēki prasa, vai ogas ir poļu un kad būs vietējās. Kad atbildu, ļaudis teic, ka jāņem, kādas ir. Tirgojam grieķu izaudzēto par 2,90 eiro kilogramā, poļu ogas maksā 4,20 eiro kilogramā. Atsauksmes dzirdu dažādas: vienam ir skābas, citam saldas bijušas tikai kastes virspusē, kādam gadījusies sapuvusi. Cilvēkiem vienmēr ir, ko teikt, tomēr nāk atkārtoti,» novērojusi Dana. Viņasprāt, pārdotā apjoms ir liels.