Kas uzrauga labierīcību «mājiņu», kas izvietota atpūtas vietā Ziedoņu ielā pie dīķa? Cik bieži tiek veikti uzkopšanas darbi? Vai tiem nav jābūt regulārākiem?
– Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs atklāj, ka minēto vietu Ziedoņu ielā katru rītu uzkopj SIA «Vides serviss» sētnieki. Tualeti izved reizi nedēļā.
Kredītiestādēm izvirzīta prasība ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par klientiem, kuru kontu apgrozījums pārsniedz 15 000 eiro, jo šādi iecerēts precīzāk konstatēt nodokļu nemaksāšanu. Bankā, jautājot par šo nosacījumu, man skaidroja – ja iemaksāju 1000 eiro savā kontā un pēc tam tos iztērēju, skaitās, ka apgrozīti 2000 eiro. Kā tā var būt! Tad jau šo summu – 15 000 eiro – ātri var savākt. Vai šis aprēķins ir pareizs?
– «Swedbank» pārstāvis Jānis Krops paskaidroja, ka šis aprēķins nav pareizs, jo uzskaitīts tiek kopējais gada debeta vai kredīta apgrozījums. Ja šis apgrozījums pārsniedz 15 tūkstošus eiro gada laikā, tad komerciestādēm ir pienākums ziņot VID par šādiem klientiem. Ja klients ieskaitīs kontā 1000 eiro un tos arī iztērēs, tas vēl joprojām būs 1000 eiro. Arī VID apstiprināja, ka minētajā gadījumā, iemaksājot kontā 1000 eiro, bet pēc tam tos iztērējot, šie naudas līdzekļi (ienākošie un izejošie) netiek kopā summēti. VID sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa norādīja, ka VID tiks ziņots tikai tajā gadījumā, ja iemaksa summāri gadā būs 15 000 eiro vai vairāk, vai izejošā (iztērētā) summa summāri gadā būs 15 000 eiro vai vairāk. To nosaka likuma «Par nodokļiem un nodevām» 22.3 panta pirmā daļa – kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz katra gada 1. februārim iesniedz VID par klientiem – fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, – kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu (tajā skaitā slēgto pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu) iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pa-kalpojumu sniedzēja ietvaros ir 15 000 eiro.
Kad Bauskas poliklīnikā darbu sāks urologs?
– SIA «Bauskas slimnīca» valdes locekle Mirdza Brazovska paskaidroja, ka iestādei nav līguma ar Nacionālo veselības dienestu par urologa pakalpojumiem, taču tāds līgums ir SIA «Dziedniecība», kas slimnīcā īrē telpas. SIA «Dziedniecība» projektu vadītāja Ērika Lazdiņa precizēja, ka ārsts Tomašēvičs, kurš bija līdz šim, ir mācību atvaļinājumā, bet viņu aizvieto divi citi speciālisti, kas uz maiņām pieņem Bauskā divas reizes mēnesī. Iepriekš bijusi iespēja pierakstīties, zvanot arī uz Bauskas poliklīniku, taču tagad jāzvana uz SIA «Dziedniecība» vienoto tālruņa numuru 28363773, taču nevajadzētu samulst, ja uz zvanu atbildēs, sakot – diagnostika. «Šeit zvana no vismaz desmit pilsētām, tāpēc jānosauc, kurā pilsētā un pie kāda speciālista nepieciešama konsultācija. Pašlaik ir vismaz 20 brīvu vietu uz pieņemšanu 26. septembrī un 3. oktobrī. Tā ir tikai valsts programma,» skaidro Ē. Lazdiņa. Arī projektu vadītājai var droši zvanīt pa tālruni 20263898, jo viņai zināmi visu ārstu grafiki.
Jauncodē, pagriezienā uz Guntām, kravas automašīnas nepārtraukti brauc uz kalti, esam pilnīgā putekļu varā, mazbērni ārā nav gājuši jau nedēļu. Izej no mājas – mute pilna ar putekļiem. Ko lai mēs darām? Vai nevarētu to ceļu atputekļot kaut kādā veidā? Varbūt iespējams to laistīt vairākas reizes dienā? Par kādu dzīves kvalitāti mēs varam runāt, ja šeit ir neiespējami dzīvot!
– Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs skaidro, ka minēto ceļa posmu tuvākajā laikā paredzēts apstrādāt ar putekļu absorbentu. Tāpat, lai novērstu putekļu rašanos, to iecerēts veikt arī Mēmeles un Pārupes ielā.
Jauki, ka kāds rūpējas par pievilcīgas vides radīšanu Rīgas ielā un to grezno košas rozes, taču no māju pamatiem spraucas prāvi nezāļu stiebri. Piebruģis pilsētas vecajā daļā arī nav ravēts. Vai te ir domāts par dabiskas vides saglabāšanu, vai arī šīs vietas neviens nepārrauga?
– Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Pinne norādīja, ka piebruģa attīrīšanu no nezāļu apauguma veic SIA «Vides serviss», izmantojot jauniešus, kuri vasaras periodā strādā ar Nodarbinātības valsts aģentūras norīkojumu. Darbi piebruģa ravēšanā vēl turpinās un augustā tiks pabeigti. Problēmas esot ar nezāļu ravēšanu gar māju pamatiem, kas jāveic māju apsaimniekotājiem; šos darbus pašvaldības uzņēmums gan neveicot.
Vai Saules dārzā strūklaka netiks atjaunota? Vai Rātslaukumā nevar ierīkot pievilcīgu fontānu ar gaismām un mūziku?
– Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs skaidro, ka šogad nav paredzēta strūklakas atjaunošana Saules dārzā. Ir izstrādāts Rātslaukuma daļas gar Plūdoņa ielu rekonstrukcijas projekts. Tajā plānoti vairāki labiekārtojuma elementi, taču pagaidām šī projekta realizācija esot atlikta uz vēlāku laiku.
