Atkal jārunā par to, kā mēģina risināt valsts budžeta problēmas uz pašvaldību rēķina. Turklāt notikumi pavisam citā gaismā parāda gaidāmo teritoriālo reformu.
Patiešām novadi nepieciešami lielāki, reforma vajadzīga, tomēr pašlaik izskatās, ka tiks radīts pusfabrikāts, kur novadiem tāpat jaudas ir par maz. Vienīgo potenciālo ieguvumu sola uz administrācijas finansējuma rēķina. Uz protestiem, ka šo ietaupījumu paņems valdība, ministrs Juris Pūce atbildēja, ka šī nauda paliks pašvaldībām. Tomēr tagad par to jāsāk šaubīties.
Jaunās Konservatīvās partijas deputātu vēlmi samazināt pašvaldību budžetus par vairākiem miljoniem, ieviešot neapliekamo minimumu 500 eiro apmērā, valdība neatbalsta. Toties ir plānots uzlikt papildu slogu pašvaldības budžetam valsts budžeta, nevis iedzīvotāju interesēs – mazāks finansējums pašvaldību ceļu remontam, pārlikts finansējums skolēnu pusdienām, un ietaupījums nonāk valsts budžetam. Tas nekas, ka uz novadu budžeta un attiecīgi – uz iedzīvotāju rēķina. Toties uz papīra izskatās labi.
Acīmredzot arī nākotnē valsts turpinās pašvaldībām uzspiest funkcijas, nepiešķirot papildu finansējumu. Izskatās, ka tas ir jaunās reformas iemesls – lai pašvaldības šādā sistēmā kaut kā turpinātu izdzīvot, jo mazos novadus tas novestu pie bada budžeta.
Skumjākais ir kas cits – pašvaldību vadītāji parakstīja vienošanos par nākamā gada budžetu. Lai cīnītos par savu amatu saglabāšanu, viņi rīko diezgan bezjēdzīgas iedzīvotāju aptaujas, atvēl naudu tūkstošos eiro pētījumiem, bet, lai cīnītos par finansējuma saglabāšanu un novadu attīstību, – te spēj tikai parunāt. Ne protestu, ne aptauju, ne pētījumu. Izskatās, ka novadu nākotne vadītājiem ir diezgan vienaldzīga – galvenais saglabāt savu amatu, kaut vai novadam naudas nav.
