Līdz 14. februārim notiks parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturēto likumu «Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā» un «Grozījums likumā «Par pašvaldībām»» atcelšanu. Tie paredz ilgāku pašvaldības domes pilnvaru termiņu ārkārtas vēlēšanu gadījumā. Ja izdosies savākt aptuveni 155 000 vēlētāju parakstu, par grozījumiem tiks rīkota tautas nobalsošana. Ja par kādu no likumiem tiks saņemts mazāks parakstu skaits, šis dokuments stāsies spēkā un tautas nobalsošana par to netiks rīkota.
Dati liecina, ka līdz 21. janvārim par grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā nodošanu tautas nobalsošanai parakstījušies 1137 vēlētāji, bet par grozījumu likumā «Par pašvaldībām» – 1132.
Jānis Ikstens, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, iedzīvotāju zemo aktivitāti parakstu vākšanā aģentūrai LETA skaidro ar faktu, ka šis nav jautājums, kurā cilvēkiem būtu spēcīgs viedoklis; tas vairāk tiek uztverts «kā politisku attiecību kārtošana, kam nav saistības ar iedzīvotāju ikdienu». Viņaprāt, parakstu vākšana ir lieka līdzekļu tērēšana, jo šajā gadījumā pozīcijai un opozīcijai drīzāk vajadzēja vienoties par abām pusēm pieņemamu situācijas risinājumu.
Līdzīgs viedoklis ir arī politoloģei Ilgai Kreitusei, Rīgas Stradiņa universitātes profesorei, kura atzīst, ka «diezgan bezjēdzīgā veidā tiks tērēta budžeta nauda». «No otras puses – tā ir sava veida Saeimas opozīcijas uzvara, bet šajā gadījumā šī uzvara ir jāsaista ar naudas tēriņu, lai gan šeit nav vainīga opozīcija, šeit ir vainīga pozīcija. Ja Saeimā notiek diskusija un ir labi zināms, ka ir savākti paraksti, kas neļaus prezidentam izsludināt likumu, jo šeit nav jautājums par to, vai prezidents izsludina vai neizsludina. Ir noteikta kārtība, kurā prezidents nemaz nevarēja šo likumu izsludināt. Un pozīcija zināja, ka šie paraksti ir savākti, un tik daudz, lai septiņi cilvēki atsauktu savus parakstus zem šī iesnieguma par neizsludināšanu, pozīcija nekad nevarēja nodrošināt. Tas bija jāapzinās,» Latvijas Sabiedriskajiem medijiem pauda I. Kreituse.
Arī es uzskatu, ka parakstu vākšana par referenduma ierosināšanu ir bezjēdzīga valsts budžeta līdzekļu tērēšana, jo pozīcijai un opozīcijai bija jāveido dialogs un jāvienojas, kā situāciju risināt.
