Mūsdienu sabiedrībā ģimenes saitēm vairs nav tās nozīmes, kas bija vēl pirms diviem gadsimtiem. Savā ziņā tas ir labi – savulaik raksturīgā vēlme visu paturēt ģimenei – amatu, profesiju un varu – atnesa smagus brīžus ne tikai apkārtējiem, bet arī bērniem, valstij. Tomēr jau pirmais esošās pasaules sistēmas satricinājums – «Covid-19» slimības izplatība – atkal parādīja, ka ģimenes saites ir jānovērtē vairāk.
Ne viens vien no varenajiem interneta «influenseriem» jeb, kā mūspusē teic, – ietekmeļiem, tagad savos ierakstos pauž, ka ļoti pietrūkst vecāku, bet veiksmīgākie pamanījušies pārcelties uz lauku namiem, privātmājām vai vasarnīcām pie saviem vecākiem. Pārtikas sūtījumiem no laukiem tiem, kas zaudējuši darbu vai kam samazinājušies ienākumi, ir īpaša vērtība. Un svarīga ģimenes pastāvēšanas jēga slēpjas tieši vēlmē un spējā atbalstīt citam citu.
Pašlaik jāpiemin arī tas kopējais darbs, ko attālinātajā mācību procesā ir ieguldījušas māmiņas un tēvi. Kontrole, palīdzība, saziņa un vēl vienas vērtības atskārsme – cik ļoti daudz paveic skolu pedagogi, tiekot galā nevis ar vienu, diviem, trim bērniem, bet gan ar 20 un vairāk. Palīdzība izaugsmē – te arī svarīga loma ģimenei.
Labi, ka šādās situācijās ģimenes nozīmi novērtē gan valdība, gan pašvaldības, īpaši atbalstot tās saimes, kur ir liels bērnu skaits vai finansiālas grūtības.
Ir vērts atcerēties vienu no cilvēka izcelsmes teorijām, kuru radījis amerikānis Ouens Lavdžojs, – ka visa pamatā bija liela vēlme parūpēties par savu otro pusīti, par bērniem, un tad pamazām desmit miljonu gadu laikā tas izraisīja aizvien lielāku vēlēšanos pilnveidoties. Godāsim to, kas ir mūsu pašu un sabiedrības pamats! Arī 15. maijs, kas kalendārā ierakstīta kā Starptautiskā ģimenes diena, aicina atcerēties šo svarīgāko vērtību.
