Kāpēc Krievijai nauda ir, bet pašvaldībai – nav?
Aizvadītajā nedēļā izlasīju divus apgalvojumus, kas teorētiski skan labi, bet realitātē gan ir citādāk. Abi apgalvojumi skāra pavisam dažāda izmēra problēmas, bet tomēr demonstrē, kā dala naudas plūsmu demokrātiskos un nedemokrātiskos režīmos.
Vispirms – Latvijā uz 2021. gadu ir plānots pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa attiecību par labu valsts budžetam. Uz jautājumu par to, ko tagad darīt pašvaldībām, atbilde no valdības puses ir diezgan vienkārša: «Izmantot uzkrājumus!» No vienas puses, nav skaidrs, kāpēc uzkrājumi ir jāizmanto novadiem – uzkrājumus taču varēja izmantot valdība! No otras puses – demokrātijā lielus uzkrājumus neviena pašvaldība vai valdība neveido, jo tad kādam vienkārši naudu neiedod un ir jāmāk pamatot, kāpēc nedod. Tāpēc ideja par to, ka pašvaldības tagad risinās finanšu trūkumu ar uzkrājumiem, kuru nav, neizklausās nopietni.
Neviļus jāvelk paralēles ar Baltkrievijas iedzīvotāju, kas, dzīvojot diktatūras apstākļos, brīnās par to, kāpēc «bagātā» Eiropa nepalīdz Baltkrievijai? Baltkrievijas valsts varas uzurpators Aleksandrs Lukašenko ticies ar Krievijas valdības pārstāvjiem un ieguvis vairāk nekā miljardu dolāru. Opozīcija tikusies ar daudzu Eiropas valstu vadītājiem, bet miljarda nav!? Tomēr miljarda tieši tāpēc nav, ka Krievijas nedemokrātiskā vara var to miljardu saviem ļaudīm neiedot, bet demokrātiskā sistēmā miljarda pārdale citai valstij ir jāpamato.
Katram pašam jānovērtē, kāpēc valdība uz pašvaldībām paskatījās kā uz Krievijas varas pārstāvjiem. Tomēr tas ir fakts, ka pēdējos gadus finanšu pārdale par labu valsts budžetam notiek nepārtraukti.
