Skolēniem sācies rudens brīvlaiks, taču virkne ierobežojumu, aicinājumi neceļot daudzām saimēm, iespējams, laupījuši iecienītās nodarbes. Jā, arī mūsu ģimenei jau par paradumu bija kļuvis tieši ap šo laiku iepazīt kādu tālāku zemi vai vienkārši laiskoties siltzemju jūras krastos, bet ne tagad.
Nav jau tā, ka alternatīvu nebūtu. Protams, atkarīgs no iespējām, kā arī no tā, vai vecākiem ir brīva vaļa, ko veltīt bērniem šajā nedēļā.
Arī ar visu sociālo kontaktu mazināšanu un distances ievērošanu variantu gana.
Nešaubīgi viens no zelta rudens «magnētiem» ir Siguldas puse, bet arī citas vietas nav peļamas, kā, piemēram, Ķemeru tīrelis, Ogres Zilie kalni, Līgatnes dabas parks, Kokneses pilsdrupas vai mūspuses pilis. Baroka pērlē – Rundāles pilī – bijām pagājušajā sestdienā, oranžbrūnie toņi pils dārzā iezīmē rudeni, taču košuma vēl gana. Pasakainas rozes priecē vēl šajā brīdī, un arī bērniem tās raisīja sajūsmu. Taču vislielākais prieks viņiem bija ļaušanās labirinta eju izskriešanai. Sākumā viņi sacentās par to, kurš pirmais līdz tai tiks,
vēlāk – kurš distanci pieveiks visātrāk, uzņemot laiku, visbeidzot – kurš būs visizveicīgākais un nepieskarsies pie zaļajām robežjoslām. Bērni bija ļoti iekarsuši un otrajā rītā pēc Rundāles pils apmeklējuma paziņoja, ka atkal grib uz turieni doties. Re, nevajag nekādas tāles, var iztikt bez kino, batutu parkiem, karuseļiem un viedajām ierīcēm!
Atminos, ka mūsu bērnībā, kad šo ierīču nebija, spēlējāmies «skolās», «mājās», «veikalos», naudas vietā izmantojām kastaņus, ozolzīles vai koku lapas. Citu izklaižu jau lāgā nebija, izņemot grāmatu lasīšanu, bet arī to trūka, tāpēc lasītas tika pieaugušajiem domātās.
Tagad viss ir vecāku ziņā – ļaut bērniem dzīvoties paplašinātajā (virtuālajā) realitātē, kas nešaubīgi ir pievilcīga, vai mēģināt aizraut bērnu ar ko citu.
