Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti uzsver, ka masku
nēsāšana nerada negatīvas sekas valkātāju veselībai, pilnīgi pretēji –
tā pasargā ne tikai no Covid-19, bet arī no citiem slimību
ierosinātājiem un alergēniem.
Kā aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Dace Zaldāte-Rozentāle,
šobrīd, kad vīrusa izplatība ir būtiski palielinājusies, masku nēsāšana
bērniem ir ļoti svarīga tālākai Covid-19 slimības izplatības
ierobežošanai.
Skaidrojot šo nostāju, Bērnu slimnīcas virsārste Renāte Snipe,
norāda, ka “mums visiem ir jāsaprot, ka pareiza sejas masku nēsāšana
ikvienā vietā, kur atrodas vairāk nekā viens cilvēks, būtiski samazina
risku inficēties”. Turklāt cilvēki ar hroniskām saslimšanām tā savu
veselību var pasargāt arī no citām saslimšanām, piebilst mediķe.
Bērni kopē pieaugušos, un, ja ģimenē masku nēsāšanu pieņem kā
neatņemamu šī brīža dzīves sastāvdaļu, arī bērni jau no ļoti agra vecuma
to pieņems. Kaut arī bērni ar Covid-19 slimo daudz vieglāk nekā
pieaugušie, viņi var būt tā izplatīšanas avots, tāpēc, pieaugot
saslimstības rādītājiem valstī, ir jāizturas ar sapratni pret drošības
pasākumiem, pauž Snipe.
“Distancēšanās un masku valkāšana ir, lai mūs visus pasargātu, nevis
ierobežotu mūsu brīvību. Jā, iespējams, bērnam sākumā var būt kāds
diskomforts vai var likties, ka tas ir neērti, bet pie tā ātri pierod un
tas vairs netraucē,” skaidro mediķe.
Viņa tostarp norāda, ka jo ātrāk visi atbildīgi izturēsies pret
drošības pasākumiem – nepulcēsies, pareizi lietos sejas maskas, jo
straujāk mazināsies infekcijas izplatība, un bērnu atkal varēs staigāt
bez maskas.
Stāsti, ka maskas ir kaitīgas, ir viltus ziņas, un šādu informāciju
tiražēt tālāk ir necieņa pret ikvienu, kurš ar savu atbildīgo rīcību
dara visu, lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos, uzsver Snipe.
Kā piemēru viņa min faktu, ka ķirurgi un anesteziologi operāciju
zālē, kur viņi pavada garas stundas, maskās strādā jau gandrīz simts
gadus. Šajā laikā viņiem nepārtraukti ir jākoncentrējas un jāpieņem
atbildīgi lēmumi, jo no tā ir atkarīga pacienta dzīvība.
“Ja maskas viņiem radītu hronisku hipoksiju, kā apgalvo viltus ziņu
izplatītāji, – kā viņi spētu kvalitatīvi veikt savus pienākumus? Un
neviens nebūtu gatavs strādāt šajās profesijās, jo kurš gan izvēlētos
profesiju, kurā ik dienu tik ļoti ir apdraudēta veselība?” argumentē
Snipe.
Tāpat viņa atzīmē, ka bērni, kuri slimo ar onkoloģiskām saslimšanām
un saņem ķīmijterapiju, periodos, kad viņu imunitāte ir ļoti nomākta,
gan paši, gan viņu vecāki nēsā maskas, lai bērnu pasargātu no dažādām
infekcijām, bet nekad vecāki pret to nav iebilduši vai izteikuši
apgalvojumus, ka mediķi rada risku viņu veselībai. “Tad kāpēc veselo
bērni vecāki saredz apdraudējumu?” retoriski vaicā mediķe.
“Mēs mudinām mācīt bērniem, kā pareizi uzlikt un noņemt masku, kā
pareizi to valkāt tā, lai ir nosegta mute un deguns, un regulāri mainīt,
jo tiklīdz maska ir palikusi mitra, tā kļūst mazāk gaisa caurlaidīga.
Savu pacientu vidū redzu, ka, ja vecāki paši atbildīgi izturas pret
masku valkāšanu, jau vismaz no piecu gadu vecuma arī bērni to labprāt
dara,” saka Snipe.
Tā ir paradumu maiņa, bet, kā norāda mediķe, lai infekcijas izplatība
apstātos, ir jāsaprot, ka katram jāsāk ar sevi un savu ģimeni – daudz
laika jāpavada ārā svaigā gaisā, ar draugiem jākomunicē, izmantojot
attālinātas komunikācijas iespējas, un, ja jāuzturas telpās kopā ar vēl
kādu, kas nav ģimenes loceklis, tad visiem ir pareizi jānēsā maskas.
Jau ziņots, ka sakarā ar epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos
nesen valdība pieņēma lēmumu noteikt sejas masku valkāšanu arī
sākumskolēniem.
Sakarā ar šo tapa iniciatīva portālā “Manabalss.lv”, kurā tika
aicināts atcelt prasību sākumskolēniem skolās lietot sejas maskas. Līdz
šim šo iniciatīvu ir parakstījuši vairāk nekā 27 000 iedzīvotāju.
