Pašvaldības vēlas, lai topošajiem administratīvajiem reģioniem būtu
vietējo ceļu un profesionālās izglītības attīstības funkcijas, trešdien
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas
pilnveidošanas apakškomisijas sēdē norādīja vietvaru pārstāvji.
Sēdē trešdien skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijas (VARAM) konceptuālais ziņojums “Par administratīvo reģionu
izveidi”. Pēc ziņojuma prezentācijas Latvijas Pašvaldību savienības
padomnieks Māris Pūķis pauda, ka svarīgākais jautājums ir, vai reģioni
tiek veidoti ar nolūku panākt valsts attīstību vai tie ir tikai “nedaudz
piefrizēti plānošanas reģioni”.
Arī Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes un Carnikavas novada
domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) norādīja, ka svarīgi, lai
jaunajiem reģioniem būtu ne tikai plānošanas, bet arī īstenošanas
funkcija. “Ja reģioni turpinās tikai plānot dokumentus, un nebūs sviru
tālāk plānoto īstenot, tam nav nekādas jēgas,” atzina politiķe.
Viņa klāstīja, ka jau pašlaik valsts piedāvā pašvaldībām pārņemt
mazākos ceļus, un daļa pašvaldību to arī dara. Taču valsts neparedz
finansējumu šo ceļu remontam, un attiecībā uz jaunajiem reģioniem šī
situācija būtu jāmaina, lai reģioni varētu koordinēt šo ceļu
atjaunošanu, saņemot valsts atbalstu.
Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes un Rundāles
novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis (“Cilvēkiem un zemei”)
norādīja, ka jaunajām vienībām būtu jānodod sabiedriskā transporta
plānošanas funkcijas, arī valsts vietējo ceļu remonti. “Tagad plānots,
ka jaunie lielie novadi ceļus attīstīs, bet redzam, ka ceļi iziet ārpus
viena novada robežām,” arī Okmanis aicināja uzticēt ceļu uzturēšanas
darba plānošanu.
Pēc viņa paustā, reģioni varētu gūt “lielāku ietekmi” arī
profesionālajā izglītībā. Līdzīgu viedokli pauda arī Vidzemes plānošanas
reģions, norādot, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pašlaik
pievērš mazu uzmanību reģionālajai politikai.
Bet Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta
Maļina-Tabūne, izstrādājot jauno koncepciju, aicināja pievērst uzmanību
saistību pārņemšanai no plānošanas reģioniem, jo, īstenojot Eiropas
Savienības fondu atbalstītos projektus, nepieciešams norādīt gan
iepriekšējo institūcijas, gan darbinieku pieredzi.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks
pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis atzina,
ka sarunas ar IZM nav vieglas, taču izteica cerību, ka VARAM izdosies
pārliecināt IZM, ka “reģioni ir gana spēcīgs partneris, kas spēj
plānot”.
Vienlaikus Lasmanis neslēpa, ka Satiksmes ministrija pašlaik
neatbalsta, ka reģioni koordinēs mērķdotācijas pašvaldību ceļiem un
ielām. Tāpat VARAM sola rast risinājumu, lai, jaunajiem reģioniem,
iespējams, pārņemot valsts vietējos autoceļus, tiem sekotu arī
finansējums.
Jau ziņots, ka VARAM valsts un pašvaldību kopīgu funkciju
realizēšanai rosina veidot administratīvos reģionus, kuru finansēs gan
valsts, gan pašvaldības.
VARAM, pamatojoties uz Saeimas pieņemto Administratīvo teritoriju un
apdzīvoto vietu likumu, kas nosaka, ka valsts un pašvaldību kopīgu
funkciju realizēšanai ir izveidojami administratīvie reģioni, ir
izstrādājusi konceptuālo ziņojumu “Par administratīvo reģionu izveidi”.
Ziņojumā piedāvāts risinājums reģionu pārvaldības modelim un funkcijām.
Ministrija atgādina, ka kopš 2006.gada reģionālajā līmenī atvasinātas
publiskās personas iestādes statusā darbojas Kurzemes, Latgales, Rīgas,
Vidzemes un Zemgales plānošanas reģioni. Patlaban būtiskākie
izaicinājumi plānošanas reģionu darbībā ir nepietiekams finansējums, kas
apgrūtina likumos noteikto funkciju izpildi.
Saeima, pieņemot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu,
lēma, ka valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai jāveido
Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvie reģioni,
un VARAM līdz 2021.gada 1.janvārim jāizstrādā likums, kas regulēs
statusu un darbības nosacījumus jaunajiem administratīvajiem reģioniem.
Ministrija konceptuālajā ziņojumā iesaka veidot valsts un pašvaldību
kopīgu iestādi. Lai nodrošinātu saskaņotu valsts un pašvaldību darbību,
administratīvā reģiona lēmējinstitūciju (padomi), veidos ministriju un
attiecīgo pašvaldību deleģētie pārstāvji.
Tāpat reģiona darbību finansēs gan valsts, gan pašvaldības.
VARAM, veicot ministriju iesniegto priekšlikumu izvērtējumu, iesaka
nodot administratīvajiem reģioniem tādas funkcijas kā sabiedriskā
transporta un ceļu, izglītības, reģionālās attīstības jomas, sociālo
pakalpojumu un sociālās palīdzības, tai skaitā sociālās aprūpes centru
darbības, bērnu tiesību aizsardzības, civilās aizsardzības pasākumu
plānošana un īstenošana reģiona līmenī, reģionālās un vietējās nozīmes
kultūras pieminekļu uzraudzība un atļauju un licenču izsniegšana
uzņēmējdarbībai.
