Ģimenes ārstus pārstāvošās organizācijas pašlaik ir neziņā par
Latvijas vakcinācijas plānu pret Covid-19, un lielāku skaidrību cer gūt
trešdien, 6.janvārī, noskaidroja aģentūra LETA.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide
pastāstīja, ka aizvadītā gada nogalē noticis izglītojošs seminārs par
vakcīnām un grupām, kas tiks vakcinētas prioritāri. Taču neesot saņemta
informācija, kuru sabiedrības grupu vakcinēšana būs jānodrošina ģimenes
ārstu praksēm.
“No Veselības ministrijas (VM) neesam saņēmuši imunizācijas plānu, un neesam arī bijuši iesaistīti tā izstrādē,” atzina Veide.
Asociācijā cer, ka lielāku skaidrību varētu gūt trešdien plānotajā
attālinātajā sapulcē ar VM, taču arī tās darba kārtības asociācijai vēl
nav.
Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska
aģentūrai LETA stāstīja, ka trešdien ir plānota attālinātā tikšanās ar
VM un abām asociācijām. Viņai zināms, ka pasākumā plānots informēt par
Nacionālā veselības dienesta (NVD) veiktās ģimenes ārstu aptaujas
rezultātiem par vakcināciju pret Covid-19.
Kozlovska sacīja, ka NVD viņas praksi jau ir aptaujājis, taču neesot
skaidras programmas – kur un kā notiks vakcinācija. “Turklāt ne jau visi
ģimenes ārsti to darīs. Tā būs brīvprātīga izvēle,” skaidroja
Kozlovska.
Jau ziņots, ka Latvijas Covid-19 vakcinācijas plāna īstenošana pamatā
tiek saistīta ar “AstraZeneca” vakcīnām, bet galvenās vakcinēšanas
jaudas varētu nodrošināt ģimenes ārsti un privātās ārstniecības
iestādes, liecina VM izstrādātais Covid-19 vakcinācijas stratēģijas
ieviešanas plāns, kuru otrdien izskatīs valdības un Krīzes vadības
padomes kopsēdē.
Plāns valdībā tiek skatīts pēc tam, kad gan premjers Krišjānis Kariņš
(JV), gan atsevišķas politiskās partijas ir veltījušas pārmetošus
jautājumus VM par to, ka Latvijai trūkstot “skaidra un ikvienam
saprotama vakcinācijas pret Covid-19 plāna”. Politiķu neizpratni
raisījuši jautājumi, kāpēc vakcinēšanas pirmajās dienās Latvijā vērojams
zems temps, kas, piemēram, atpaliek no kaimiņvalsts Lietuvas, un kāpēc
veselības nozare plānojusi iegādāties salīdzinoši mazu skaitu “Pfizer”
vakcīnu, kas pašlaik vismaz Eiropas Savienībā ir vienīgās apstiprinātās
un lietojamās vakcīnas pret Covid-19.
VM iesniegtais plāns liecina, ka šī gada pirmajā ceturksnī lielākais
potenciālais vakcinēšanas apjoms tiek saistīts ar “AstraZeneca”
vakcīnām, kuru apstiprināšana Eiropas Zāļu aģentūrā (EZA) pašlaik ir
aizkavējusies. Tiek plānots, ka no “AstraZeneca” gada pirmajā ceturksnī
tiks saņemti ap 424 000 vakcīnu, no “BioNTech”/”Pfizer” – ap 98 000, no
“CureVac” – 63 000, bet no “Moderna” – ap 42 000. EZA pašlaik kā otro
vērtē “Moderna” pieteikumu vakcīnas reģistrēšanai.
Līdzīgi arī gada otrajā ceturksnī lielāko vakcīnu skaitu – ap 850 000
– iecerēts iegūt no “AstraZeneca”. Eksperti un amatpersonas ir
skaidrojuši, ka “AstraZeneca” vakcīnas salīdzinājumā ar
“BioNTech”/”Pfizer” izstrādājumiem ir vienkāršāk izplatāmas un
lietojamas, jo tām ir mazāk specifiskas prasības glabāšanas
temperatūrai, turklāt tās esot arī lētākas.
Atbilstoši EZA plānotajam vakcīnu reģistrācijas grafikam un vakcīnu
ražotāju sniegtajām vakcīnu piegādes aplēsēm, tiek prognozēts, ka
2021.gada janvārī tiks piegādātas vakcīnas, lai nodrošinātu ārstniecības
personu vakcināciju un 2021.gada janvārī vai februārī uzsāktu ilgstošas
sociālās aprūpes klientu un darbinieku vakcināciju, ko turpinās
2021.gada februārī.
Plānots, ka 2021.gada februārī būs iespēja uzsākt senioru, kas ir
vecāki par 80 gadiem, vakcināciju. Tādējādi tiek prognozēts, ka pirmajā
gada ceturksnī, ja būs optimāla vakcinējamo līdzestība, esot iespējams
nodrošināt vakcinācijas iespēju 16% Latvijas iedzīvotāju. Kopumā līdz
2021.gada marta beigām ražotāji solījuši piegādāt vakcīnas ap 325 000
cilvēku vakcinācijai.
Lai bez rindām veiktu prognozēto vakcinējamo cilvēku apjomu,
2021.gada pirmajos trijos mēnešos būtu jānodrošina vidēji 50 131
vakcinācijas epizode nedēļā, atbilstoši pieejamo vakcīnu apjomam katrā
mēnesī. No 2021.gada aprīļa līdz jūnijam prognozētais piegādāto vakcīnu
apjoms dubultosies, līdz ar to plānā tiek atzīts, ka būtu jādubulto
vakcinācijas kabinetu kapacitāte, nodrošinot 100 000 vakcinācijas
epizodes nedēļā.
Plānā galvenās vakcinēšanas jaudas tiek saistītas ar ģimenes ārstiem
un privātajām ārstniecības iestādēm, taču nav lasāms, vai ar tām jau
tiek slēgti līgumi par attiecīgā pakalpojuma sniegšanu.
VM lēš, ka privātie veselības centri varētu nodrošināt ap 25 600
vakcinācijas nedēļā, tostarp “MFD grupa” – ap 17 000, “Veselības centru
apvienība” – ap 3700, “Veselības centrs 4” – ap 1800, bet pārējie – ap
3000.
Ģimenes ārstu prakses spēšot nodrošināt ap 25 000 vakcināciju nedēļā,
valsts un pašvaldību slimnīcas – ap 10 000, pašvaldību ambulatorās
ārstniecības iestādes – ap 5000, tādējādi kopējā vakcinēšanas jauda tiek
lēsta ap 65 600 potēm nedēļā.
