Teju trīs tūkstoši cilvēku dalījušies ar vairākiem ierakstiem «Facebook», kuros pausts, ka jaunā «Covid-19» vakcīna «radīs neatgriezeniskas ģenētiskas izmaiņas». Tā nav taisnība – vakcīnai nav spēju iejaukties cilvēka gēnos, jo injicētais RNS nevar nonākt šūnas kodolā.
Nenonāk šūnas kodolā
«Facebook» publicēti vairāki ieraksti ar teju vienādu tekstu. Tajā teikts: «Pirmo reizi vakcinēšanas vēsturē paredzēts, ka tā saucamās jaunās paaudzes mRNS vakcīnas iejauksies cilvēku gēnu darbībā. Šāda gēnu manipulācija pielīdzināma pretrunīgi vērtētajai pārtikas produktu ģenētiskai modificēšanai.»
Ir tiesa, ka mRNS jeb informāciju nesošā RNS vakcīna ir jaunums. Lai gan neviena mRNS vakcīna līdz šim nav izmantota, šī veida vakcīnas pētītas jau gadiem (skat. https://www.bbc.com/news/54893437).
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Andris Zeltiņš rakstveida skaidrojumā «Re:Check» uzsver, ka nav zinātniska pamata bažām par mRNS vakcīnas spēju izraisīt pārmaiņas cilvēka gēnos.
«Facebook» ierakstos vakcīnas darbība pielīdzināta augu ģenētiskajai modificēšanai. Tam nav nekāda pamata. Pētnieks skaidro, ka ģenētiski modificēta auga šūnas kodolā tiek ievadīti sveši DNS fragmenti. Tā var iegūt augu ar uzlabotām īpašībām, piemēram, labāku izturību pret kaitēkļiem. Savukārt ar vakcīnu cilvēkā injicēts mRNS nenonāk šūnas kodolā, «līdz ar to šūnas DNS ģenētiskas izmaiņas nav iespējamas», saka eksperts.
mRNS tiek injicēts, lai ķermenim sniegtu instrukciju ražot koronavīrusā sastopamu proteīnu. A. Zeltiņš skaidro, ka tā imūnsistēma tiek stimulēta pazīt un veidot antivielas pret vīrusu.
Zinātnieka teikto apstiprina arī citi pētnieki, kas komentējuši apgalvojumu, piemēram, BBC, «PolitiFact» un «Reuters».
A. Zeltiņš piebilst: «mRNS ir visai nestabila un cilvēka organismā ātri tiek sašķelta. Tāpēc jaunajām vakcīnām tiek ieteiktas divas injekcijas, lai panāktu vēlamo imunitāti pret vīrusu.»
Pētījumos ar 40 tūkstošiem dalībnieku atklātais
Vēl ieraksts «Facebook»: «Klīniskajos izmēģinājumos trim no 15 cilvēkiem – «jūrascūciņām» – tika novēroti «nopietni neatgriezeniski bojājumi» (20%).»
Nav skaidrs, par kādiem klīniskajiem izmēģinājumiem ir runa. mRNS «Covid-19» vakcīnas veido farmācijas kompānijas «Pfizer» un «Moderna». «Pfizer» vakcīnas trešās fāzes pētījumos iesaistīti 43 tūkstoši dalībnieku, bet «Moderna» – 30 tūkstoši.
Žurnāla «Science» mājaslapā vēstīts, ka vakcīnas ir drošas un problēmas ilgtermiņā neizraisīs, taču daži cilvēki piedzīvos nepatīkamus blakusefektus, piemēram, nogurumu un drudzi. Vakcīnu ražotāji ziņo, ka drudzi ar 39 vai 40 grādu temperatūru piedzīvojuši mazāk nekā 2% pētījumos iesaistīto. Pēc «Moderna» vakcīnas nogurumu jutuši 9,7%, muskuļu sāpes – 8,9%, locītavu sāpes – 5,2%, bet galvassāpes 4,5% pētījuma dalībnieku. Pēc «Pfizer» vakcīnas saņemšanas šādus blakusefektus jutusi mazāka daļa cilvēku – 3,8% juta nogurumu, bet 2% bija galvassāpes. Eksperti pauž bažas, ka šie blakusefekti varētu biedēt cilvēkus un radīt nevēlēšanos vakcinēties. Taču abām vakcīnām uzrādīta 95% efektivitāte pret «Covid-19».
Ierakstu autori atsaucas uz kādreizējā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Džona Kenedija radinieka Roberta Kenedija juniora izteikumiem. Viņš ir pazīstams vakcinācijas pretinieks un bieži izplata dezinformāciju. Piemēram, viņš apgalvojis, ka vakcīnas izraisa autismu, kam nav nekāda pamata.
Secinājums: «Covid-19» vakcīna neradīs neatgriezeniskas ģenētiskas izmaiņas cilvēkos. Tas nav iespējams, jo injicētais RNS nevar nonākt šūnas kodolā.
