Janvāra barikāžu laika detaļas ikviens atceras citādāk – kur bijis, kad braucis, kurā datumā, kā juties, taču viens apliecinājums ir nešaubīgi līdzīgs ļoti daudziem, ne tikai barikāžu dalībniekiem. Tā ir kopības, pleca izjūta un, neraugoties ne uz kādiem apdraudējumiem, neparasta drošības izjūta jebkurā diennakts stundā, jo gan aizmugurē, gan līdzās atradās savējie, bet sirds dziļumos bija pārliecība, ka to nezināmo, ko varējām sastapt un kam gatavojāmies, noteikti palīdzēs uzvarēt savējie. Šajā un nākamajās divās lappusēs – novadnieku atmiņu stāsti par janvāri pirms 30 gadiem.
Nav tāda pagasta vai novada, kurā barikāžu laika notikumos Latvijas iedzīvotāji nebūtu iesaistījušies. Rundāles novada Svitenes pagasta aktīvistu saraksts būtu krietni garš. Šoreiz atmiņās dalās DACE JANJONE, bijusī Svitenes pamatskolas un Pilsrundāles vidusskolas skolotāja.
«Patiesi visu atceros ar prieku un lepnumu par to neparasto kopības izjūtu un vienotību vārda vispatiesākajā nozīmē. Lielākais ieguvums bija pārliecība par to, ka varam neiespējamo, ja vien ir stipra un nelokāma griba. Toreiz notiekošais bija ne tikai jauna lappuse mūsu individuālajā biogrāfijā, bet arī mūsu kolektīvajā apziņā, kas padomju laikos bija eksistējusi tikai «uz papīra». Tā laika notikumi jāvērtē kā pozitīva pieredze, kas atdzīvināja gadiem snaudušu latviešu pašapziņu. Pārdzīvojumi par notiekošo un iespējamiem scenārijiem pārņēma mūsu mājāspalicējus vecākus un bērnus. Toreiz mēs daudz vairāk domājām cits par citu nekā šodien un jutām daudz lielāku atbildību arī ārpus ģimenes loka.
Mēs nevaram tikai kritizēt vai nosodīt mūsu valsti par kļūdām un neveiksmēm. Uz Rietumu demokrātiju fona esam tik jauni. Daudzās dzīves nozarēs joprojām velkas līdzi padomju negatīvā bagāža. Ar jauniešiem ir jāstrādā, viņiem jāstāsta patiesība, un, ja to dara no sirds, jaunatne nepaliek parādā. Protams, viņiem daudz kas ir nesaprotams, pat neiedomājams, gluži tāpat kā bija mums par iepriekšējo paaudžu pieredzi, taču nākotne ir viņu rokās. Domāju, ka ārējā bravūra, kas reizēm izpaužas, ir tikai maska. Ja būs nepieciešams, viņi celsies un ies tāpat, kā mēs to darījām.»
