Pārmaiņu ķibele
Latvijā pārmaiņas, beidzot ar likumu noteikts, ka pašvaldībām nav tiesību dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus. Kaimiņvalstī Lietuvā šāds nosacījums darbojās jau gadiem, tādējādi palīdzot uzturēt neatkarīgu mediju sistēmu, nedeformējot preses un reklāmas tirgu.
Mūspusē Bauskas un Rundāles novads, piemēram, ar izdevējdarbību kā komerciju nav nodarbojies, arī līdz grozījumu pieņemšanai Pašvaldību likumā un likumā «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem» informatīvie izdevumi iedzīvotājiem bija pieejami bez maksas un vienu reizi mēnesī. Vecumnieku novada pašvaldība «laikrakstu» izdeva divas reizes mēnesī, nu tas pie iedzīvotājiem nonāk vienreiz mēnesī.
Lielākās pārmaiņas šajā jomā Iecavas novadā, jo vairs nedrīkst pašvaldības izdevumā ne reklāmas laukumus pārdot, ne izdevumu tirgot, tā iznākšanas biežums arī nedrīkst vairs būt ik nedēļu, bet gan vienreiz mēnesī. Tādējādi pašvaldība vairs no iedzīvotājiem divreiz neiekasē naudiņu – nodokļos un vēl maksu par «avīzi». Krietni sarūkot «Iecavas Ziņu» lappušu apmēram, vajadzētu sarukt arī darba, laika un finanšu ieguldījumam, tātad jābūt arī ekonomijai budžeta tēriņos, cilvēkresursos. Tomēr tā nebūt neizskatās. Janvārī izdevums klajā nācis uz astoņām lappusēm, jaunizveidotajā komunikācijas nodaļā strādā trīs darbinieces, tāpat kā līdz šim bez īpašās nodaļas. Salīdzinājumam varu minēt, ka Rundāles novada pašvaldībā strādā viena sabiedrisko attiecību speciāliste, un janvārī izdevums «Rundāles Novada Ziņas» iedzīvotāju informēšanai sagatavots uz 14 lappusēm.
Pārmaiņas gan ir dzīves likums, tomēr tās nebūt nav viegli pieņemamas, īpaši – psiholoģiski. Tāpēc var saprast iecavniekus, kuri žēlojas par pašvaldības «avīzes» likvidēšanu un dusmīgi uz «Bauskas Dzīvi», kas «šo ķibeli uzsāka». Patiesības labad gan jāteic, ka ķibeli sāka tieši Iecavas pašvaldība, bet «Bauskas Dzīve» valsts likumdevējam tikai rosināja to saskatīt un atšķetināt.