Eiropas Savienībā arvien aktīvāk atver visas tirdzniecības vietas, nosakot saprātīgus epidemioloģiskās drošības noteikumus. Nepieminēsim vienmēr par piemēru piesaukto Igauniju, kur strādā ne tikai tirdzniecības, bet arī pārējie nozares uzņēmumi (ēdināšana, pakalpojumi). Šādu ceļu – nozares atvēršana ar saprātīgiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem – iet visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Ir gan viens izņēmums – Latvija.
Atgādināsim. Veikali strādā valstīs ar daudz augstāku saslimstību nekā Latvijā (3,66%), piemēram, Francijā (4,89%), Zviedrijā (5,72%), Lietuvā (6,64%). Kopš 1. februāra strādā tirdzniecības centri Polijā (4,05%), Austrijā (4,75%) atvērti saimniecības preču veikali. Visās valstīs ir saprātīgi ierobežojumi: tirdzniecības platība vienam pircējam ES mazajos veikalos (līdz 100 m2) ir noteikta 10 m2, lielākos – 15 m2, tirdzniecības centros un dižveikalos – 20 m2. Nevienā valstī, it sevišķi ņemot vērā apgrozījuma un ienākumu kritumu tiešajā tirdzniecībā, netiek noteikti papildu pienākumi tehnisko ierīču uzstādīšanā.
Latvijas valdība beidzot «izkustējās no sastinguma» un pieņēma daudzu pircēju ilgi gaidīto lēmumu par atļauto preču grupu paplašināšanu, iekļaujot tajās stādus un sēklas, elektropreču aksesuārus un dezinsekcijas un deratizācijas līdzekļus. Pateicoties tirgotājas Vijas Kilblokas pieteikumam Satversmes tiesā, atļāva strādāt arī grāmatnīcām. Diemžēl saglabāti atļauto higiēnas un pirmās nepieciešamības preču saraksti pēc muitas kodiem.
Vienlaikus Ekonomikas ministrija pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras piedāvājuma realizē pret vietējiem uzņēmējiem netaisnīgu un diskriminējošu politiku attiecībā uz pārējo nepārtikas preču tirdzniecību. Tagad ikvienā pārtikas veikalā varēsit nopirkt jebkuru nepārtikas preci, bet nepārtikas preču tirgotāji nedrīkst strādāt. Rotaļlietas un traukus nopirksit, piemēram, «Rimi», bet rotaļlietu veikalos vai «Rito» to nedrīkstēs darīt. Tas tiek argumentēts, ka būšot mazāks pircēju blīvums, ja visu varēs nopirkt tikai jaukto preču veikalos un pārējie būs slēgti. Mēs katru dienu saņemam izmisīgus pircēju lūgumus atļaut valdībai pārdot vienu vai otru nepārtikas preci. Šajā lappusē lasāma vēstule par ziemas apavu pieejamību.
Konkurences un finanšu eksperti norāda uz valdības, konkrēti Ekonomikas ministrijas, virzītā lēmuma sekām; mazo un vidējo (galvenokārt vietējo uzņēmēju veikalu) iznīcināšanu. Skarbi izsakās bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: «Virknei tirgotāju ierobežojumi, kas ļauj darboties tikai internetā, ir pārlieku liels administratīvais slogs, tāpēc tas nozīmē konkurences vājināšanos. Attiecībā uz tirdzniecības ierobežojumiem no konkurences tiesību viedokļa būtiskākais ir tas, lai izstrādātie nosacījumi ir loģiski, pamatoti un mērķi sasniedzoši. Manuprāt, tie ir absurdi, jo rada nesamērīgu administratīvo slogu uzņēmējdarbībai, ierobežojot darbību un izstumjot no tirgus mazākus nozares spēlētājus». Arī «Luminor» bankas ekonomists Pēteris Strautiņš apsveic valdības vēlmi mainīt pašreizējo preču sarakstu kārtību un dot iespēju veikaliem strādāt. Taču, pēc ekonomista domām, «ja tiešām vēlamies ierobežot vīrusa izplatību, drīzāk tirdzniecība ir jāorganizē tā, lai cilvēki pēc iespējas plašāk izklīstu visos iespējamos veikalos, attiecīgi pircēju blīvums katrā veikalā būtu mazāks. Uzsvaram ir jābūt uz distancēšanos, nevis uz lemšanu par preču sarakstiem un veikalu veidiem».
