Aizvadītajā gadā Latvijā 930 cilvēku nāve ir bijusi saistīta ar
Covid-19, aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles
centrs (SPKC).
691 gadījumā Covid-19 ir bijis cilvēku tiešais nāves cēlonis, bet
atlikušajos 239 gadījumos Covid-19 bijis nāves iestāšanos veicinošais
faktors vai arī cits nozīmīgs stāvoklis.
Analizējot ar Covid-19 infekciju saistītos nāves gadījumus pa vecuma
grupām, ir redzama izteikta vecuma faktora ietekme – pieaugot vecumam,
pieaug arī letālo gadījumu īpatsvars Covid-19 slimnieku vidū.
Pagājušajā gadā 10,5% no visiem nāves gadījumiem reģistrēti Covid-19
pacientiem vecumā līdz 59 gadiem, 14,3% – vecumā no 60 līdz 69 gadiem,
28,2% – vecumā no 70 līdz 79 gadiem un 47% – vecumā no 80 gadiem un
vairāk.
SPKC atzīmē, ka 2020.gadā ir vērojams neliels mirstības pieaugums,
salīdzinot ar iepriekšējo piecu gadu vidējiem mirstības rādītājiem. Šis
pieaugums ir saistīts ar Covid-19.
Kopējais mirušo īpatsvars ir 2,3% no visiem 2020.gadā reģistrētajiem
Covid-19 gadījumiem. No 60 līdz 69 gadus veco personu grupā, kurām
apstiprināta Covid-19 diagnoze, miruši 2,2%, no 70 līdz 79 gadu grupā –
9% un 80 un vairāk gadu grupā – 18,6% pacientu. Arī Pasaules Veselības
organizācijas (PVO) prognoze Covid-19 letalitātei ir vidēji 2%.
Pagājušajā gadā Latvijā Covid-19 rezultātā mirušas 467 sievietes un
463 vīrieši, līdz ar to letalitāte sieviešu populācijā ir 2% un vīriešu
populācijā 2,6%.
Pagājušajā gadā, pieaugot saslimstībai ar Covid-19, pieauga arī ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits, atzīmē SPKC.
Centrā atgādina, ka nāves cēloņu kodēšana notiek saskaņā ar
vispārīgajiem principiem, kas detalizēti aprakstīti PVO Starptautiskajā
statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācijās, un Covid-19
gadījumā tās nav atšķirīgas.
Reizi mēnesī dzimtsarakstu nodaļas iesniedz SPKC “Medicīniskās
apliecības par nāves cēloni” un “Medicīnas apliecības par perinatālās
nāves iestāšanos”, kurām pēc centralizētas pārbaudes veikšanas tiek
veikta nāves pamatcēloņa izvēle un piešķirts galīgais kods, tā
nodrošinot interpretācijas atšķirību novēršanu, vienotu nāves cēloņu
kodēšanas principu ievērošanu un nāves cēloņu statistikas starptautisku
salīdzināmību.
SPKC atzīmē, ka šie ir provizoriskie dati, kas vēl var palielināties, jo turpinās datu apkopošana un izvērtēšana.
