Nenogulēt pavasari
Spožas saules pielietie dzeltenie vizbuļi no melnzemes smaida un ziemu jau projām raida. Vēl gan gribas saķert to aiz astes un neļaut aizlaisties, jo šoreiz tā patiesi bija tik skaista, par ilgstoši sniegoto laiku līksmoja gan lieli, gan mazi.
Ko tur liegties, par ziemu bieži mēdz teikt, ka tā, kā bija mūsu bērnībā, tā gan vairs nav, bet šogad droši var apgalvot pretējo. Pat spelgonī daļa ļaužu (mājsēdes nogurdinātie) neizvēlējās zvilnēt dīvānos pie televizoru ekrāniem vai viedierīču stikla sejām, bet devās slēpot, slidot, nūjot, staigāt, šļūkāt no mazākiem un lielākiem pauguriem, mesties āliņģī, pētīt neatkārtojamos leduspuķu rakstus logu rūtī… Citkārt ledus skulptūras ik gadu varēja braukt lūkot uz Jelgavu, bet šogad aukstā gadalaika veidojumi skatāmi pie privātmājām, kā arī daudzdzīvokļu namiem. Ne tikai cietokšņi un sniegavīri, bet arī haizivis, roņi, vaļi, lāči un citi zvēri šoziem tapināti no baltās sniega masas. Ledū iesaldētas rozes, ledus laternas, ledus ziepju burbuļi – eksperimentiem šogad brīva vaļa. Pati izmēģināju, kā tikko uzvārīts ūdens, izliets gaisā no krūzītes, pagūst momentā pārvērsties ledus kristālos, un par rezultātu priecājos kā mazs bērns. Protams, jāpiemin arī mātes dabas radītie neatkārtojamie veidojumi – leduskritumi, kuru «stikla» stabules vēl acu priekšā vīd.
Tiesa, katram gadalaikam sava burvība, arī pavasaris, kad tas nāks, iepriekš nepiezvanīs un īsziņu neatsūtīs. Vienkārši vienā dienā būs klāt – ar siltumu, ar košo ziedoni, ar spārnaiņu vīterošanu. Tālab novēlu atrast kaut īsu mirkli, lai noliktu visu pie malas, un aizdoties ielūkoties un ieklausīties dabā, kas nenoliedzami būs skaista un neaizmirstama pieredze. Lai izdodas nenogulēt pavasara atmodu!
