Starptautiskās sieviešu dienas priekšvakarā Eiropas Komisija ir publicējusi 2021. gada ziņojumu par dzimumu līdztiesību Eiropas Savienībā (ES), kas liecina par «Covid-19» pandēmijas negatīvo ietekmi uz sievietēm. Pandēmija gan Eiropā, gan ārpus tās ir vēl vairāk palielinājusi pastāvošo nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem gandrīz visās dzīves jomās, tādējādi mazinot pēdējos gados ar lielām pūlēm sasniegto. Vienlaikus dzimumu līdztiesībai vēl nekad nav tikusi piešķirta tik liela nozīme ES politiskajā programmā, un Komisija ir pielikusi ievērojamas pūles, lai īstenotu pirms gada pieņemto dzimumu līdztiesības stratēģiju. Lai labāk uzraudzītu katrā no 27 dalībvalstīm gūto progresu un sekotu tam līdzi, Eiropas Komisija 5. martā atklājusi dzimumu līdztiesības stratēģijas uzraudzības portālu.
Piektdien publicētajā ziņojumā ir izgaismots tas, kā «Covid-19» pandēmija ir kļuvusi par nopietnu izaicinājumu dzimumu līdztiesībai.
Pieaugusi vardarbība ģimenē
Dalībvalstis konstatējušas, ka ir pieaugusi vardarbība ģimenē –, piemēram, ziņojumu skaits par vardarbību ģimenē Francijā pārvietošanās ierobežojumu pirmajā nedēļā palielinājās par 32%, savukārt Lietuvā pirmajās trijās nedēļās – par 20%. Īrijā ziņojumu skaits par vardarbību ģimenē pieckāršojās, savukārt Spānijas iestādes ziņoja, ka pārvietošanās ierobežojumu pirmajās divās nedēļās par 18% pieauga ar vardarbību ģimenē saistīto izsaukumu skaits.
Pandēmijas apkarošanas priekšgalā
Sievietes bija pandēmijas apkarošanas priekšgalā – 76% no veselības aprūpes un sociālās aprūpes darbiniekiem, kā arī 86% no individuālās aprūpes darbiniekiem veselības pakalpojumu jomā ir sievietes. Šajās nozarēs strādājošās sievietes pandēmijas laikā saskārās ar vēl nepieredzētu darba slodzes pieaugumu, veselības apdraudējumu un problēmām saistībā ar darba un privātās dzīves līdzsvaru.
Krīzes vissmagāk skartajās nozarēs
Pandēmija smagi skāra sievietes darba tirgū – sievietes dominē krīzes vissmagāk skartajās nozarēs (mazumtirdzniecībā, viesmīlības nozarē, skaistumkopšanā, aprūpes un mājas darba jomā), jo šos darbus nav iespējams veikt attālināti. Daļējas atveseļošanās laikā 2020. gada vasarā sievietēm arī bija grūtāk atgriezties darba tirgū, proti, 2020. gada otrajā un trešajā ceturksnī vīriešu nodarbinātība palielinājās par 1,4%, taču sieviešu gadījumā – tikai par 0,8%.
Pārvietošanās ierobežojumi būtiski ietekmē neapmaksātu aprūpes darbu un darba un privātās dzīves līdzsvaru – sievietes ir pavadījušas vidēji 62 stundas nedēļā, aprūpējot bērnus (salīdzinājumā ar 36 stundām vīriešu gadījumā), un 23 stundas nedēļā, veicot mājas darbus (vīriešu gadījumā šis rādītājs bija 15 stundas).
Izteikts sieviešu trūkums
«Covid-19» lēmumu pieņemšanas struktūrās – 2020. gadā veiktā pētījumā ir konstatēts, ka vīrieši ievērojami pārsniedz sieviešu skaitu struktūrās, kas izveidotas reaģēšanai uz pandēmiju. No 115 īpašām «Covid-19» darba grupām, kas izveidotas 87 valstīs (tostarp 17 ES dalībvalstīs), 85,2% darba grupu bija galvenokārt vīrieši, 11,4% darba grupu bija galvenokārt sievietes, un tikai 3,5% darba grupu tika konstatēta dzimumu paritāte. Politiskajā līmenī tikai 30% no ES veselības ministriem ir sievietes. Komisijas darba grupu «Covid-19» krīzes jautājumos vada Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, un tajā darbojas vēl pieci komisāri, no kuriem trīs ir sievietes.
Plašāka informācija šeit: https://ej.uz/DzimumuLidztiesiba2021
