Spēle uz vēlētājiem
Bauskas novada domes sēžu audiovizuālās translācijas ieraksti sniedz iespēju tās noskatīties sev ērtā laikā. Labi, ka ierakstiem ir funkcija – patīt uz priekšu, citādi sēdes līdz galam nenoskatītos…
Kā var septiņreiz muļļāt vienu un to pašu tēmu, tērēt laiku un beigās pat netiek pilnīgi skaidri pateikts, kāds lēmums pieņemts!? Kā piemēru minēšu daudz reižu izrunāto – kāpēc nevar visiem skolēniem attālināto mācību laikā izsniegt talonus pārtikas iegādei? Apbrīnoju ekonomistes Zaigas (te jāpiebilst, ka būtu labi katram speciālistam un deputātam, kas runā, pateikt vai uzrakstīt vārdu un uzvārdu, kā arī amatu, ja reiz sēde ir domāta plašai sabiedrībai) pacietību – viņa reizes četras, kad atkal kāds deputāts nebija gribējis saklausīt iepriekš runāto, skaidroja, ka valsts mērķdotāciju drīkst piešķirt tikai sagatavotai siltajai maltītei, kā to piegādāja, piemēram, Rundāles novadā bērniem uz mājām, vai pārtikas pakām. Savukārt pašvaldība drīkst vietējā budžeta naudu izlietot arī pārtikas taloniem, kā tas organizēts 5. – 12. klašu skolēniem, kam brīvpusdienas apmaksā pašvaldība bez valsts atbalsta. Tā vietā, lai izlemtu nosūtīt ministrijām vēstuli ar ieteikumu – mainīt šīs mērķdotācijas noteikumus, deputāti atkal un atkal pauž tukšu sašutumu par pārtikas pakām.
Spēle uz vēlētājiem – redzat, kāds/kāda es cīnītājs/cīnītāja! Jo uzbrūkošāk izteikšos, jo būšu lielāks varonis/varone. Tas, ka saturā konstruktīvisma trūkums, šķiet, maz uztrauc. Diemžēl daudzi vēlētāji uzķeras uz šiem teātra izspēles āķiem. Un vēl – mūžīgie klusētāji domē, kam nekad nav ne jautājumu, ne priekšlikumu. Kāpēc viņi tur atrodas, par ko saņem manu nodokļu naudu? Kam varēja ienākt prātā viņus ievēlēt? Pirms kārtējām Bauskas novada domes vēlēšanām joprojām aicinu katru pilsoni uzdot sev šos jautājumus – vai cilvēks, par ko balsošu, ir spējīgs domāt, prasīt, ierosināt, argumentēt savu viedokli un vai vispār viņam viedoklis ir?
