Kamēr kompensējamo zāļu budžets uz vienu iedzīvotāju kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā sasniedzis attiecīgi 142,20 eiro un 161,45 eiro, Latvijā tas ir gandrīz divas reizes mazāks – 85,28 eiro uz vienu iedzīvotāju (aprēķinā izmantots Baltijas valstu iedzīvotāju skaits 2020. gada sākumā, «Eurostat»). Lai Latvija nodrošinātu valsts apmaksātus medikamentus tuvu pārējo Baltijas valstu līmenim, jau šodien ne-pieciešami 80,38 miljoni eiro, uzsver SIFFA direktors Valters Bolevics.
Šogad valsts kompensējamo medikamentu bāzes budžets Latvijā ir 162,68 miljoni eiro jeb aptuveni 11,25% no kopējā Veselības ministrijas budžeta. Tikmēr Igaunijā kompensējamo medikamentu budžets paaugstināts par 8,2% un sasniedzis 188,9 miljonus eiro, kas attiecībā pret Latviju ir par 16,1% vairāk, turklāt šis rādītājs neietver slimnīcu iepirkumus. Lietuvā kompensējamo medikamentu budžets šogad palielināts par 91,6 miljoniem, sasniedzot 451,1 miljonu eiro, kas ļauj 100% apmērā segt kompensējamo zāļu sarakstā iekļautos medikamentus un iekļaut visus ekonomiski izvērtētos un par efektīviem atzītos jaunos medikamentus.
«Kompensējamo medikamentu pieejamība Baltijas valstu iedzīvotāju vidū ir kritiski atšķirīga, pacientus Latvijā nostādot sistēmas ķīlnieku lomā. Nevienlīdzīgie ap-stākļi liedz Latvijā ārstēt pacientus ar diagnozēm, kuras tepat kaimiņvalstīs ir iespējams ārstēt. Tādējādi Latvijas pacients tiek nostādīts sliktākās pozīcijās, radot negatīvu ietekmi uz dzīves kvalitāti un ilgumu,» akcentē V. Bolevics.
Analizējot atvēlēto kompensējamo zāļu budžetu Baltijā uz vienu iedzīvotāju, Latvijā tiek atvēlēti 85,28 eiro gadā, Igaunijā 142,20 eiro un Lietuvā – 161,45 eiro. Lai Latvija sasniegtu pārējo Baltijas valstu kompensējamo zāļu budžeta vidējo līmeni uz vienu iedzīvotāju, pēc SIFFA veiktajiem aprēķiniem, ir nepieciešams budžeta palielinājums par 80,38 miljoniem eiro, kopējam kompensējamo zāļu budžetam sasniedzot 243,06 miljonus eiro jeb 127,42 eiro gadā uz vienu Latvijas iedzīvotāju.
«Nepieciešamais finansējums nav pārmērīga prasība un atbilst pacientu faktisko vajadzību segšanai, turklāt tas ir vidējais matemātiskais aprēķins, reālais uz pacientu vērstais apmērs noteikti ir krietni lielāks. Latvijas budžeta plaisa kompensējamiem medikamentiem salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm ir dziļa, un skaidrs, ka ar katru gadu tā tikai palielināsies, ja Latvija nemainīs savu līdzšinējo attieksmi pret medikamentu pieejamību mūsu valsts iedzīvotājiem. Turklāt šeit nav runa par jaunākajiem zinātnieku izgudrojumiem, bet elementāru Eiropas Savienības standarta līmeni,» uzsver V. Bolevics.
Valsts budžeta palielināšana 80 miljonu eiro apmērā būtiski palielinātu pacientu iespējas saņemt kompensējamos medikamentus gan esošās diagnozēs, gan jaunās, kā arī samazinātu pacientu līdzmaksājumus vai izbeigtu tos vispār.
