Herberts Mucenieks dalās atmiņās par Zemessardzes pirmsākumiem Bauskā
Šī gada rudenī apritēs 30 gadu, kopš izveidota Latvijas Republikas Zemessardze. Mūsu novadā viens no vadošajiem tās organizatoriem bija Zemessardzes kapteinis Herberts Mucenieks.
Runājot par vēsturi, 1994. gadā intervijā mūsu laikrakstam viņš teicis, ka visa patiesība par vecākiem vēl nav izzināta… Līdzīgi šodien varētu teikt arī par viņu un daudziem viņa laikabiedriem. Pētījumi par Zemessardzes vietu un nozīmi lai paliek profesionāļu – vēsturnieku – ziņā. Taču par to gadu notikumiem ikvienam aculieciniekam būs savs stāsts.
Kad Latvijā saskaņā ar likumu sāka veidot Zemessardzes vienības, Herberts Mucenieks bija Bauskas pilsētas padomes deputāts, bet līdz 1993. gadam strādāja Sadzīves pakalpojumu kombinātā; bijis labs sava aroda meistars gan galdniecībā, gan podniecībā. Darba gaitas sācis jau 15 gadu vecumā un zina nopelnītā maizes rieciena vērtību. Tagad viņš jau tuvu 80 gadu slieksnim.
Gan entuziasms, gan aprēķins
Herberts Mucenieks atceras: «Zemessardzi Bauskā nodibināja 1991. gada 17. oktobrī. Cilvēki, kas stājās zemessargos, bija neaprakstāma entuziasma pilni, gatavi basām kājām iet, kurp vajadzēs. Diemžēl bija arī aprēķinātāji, kas apsvēra, kādu labumu no tā iegūs. Bet tādus cilvēkus kritiskās situācijās varēja ātri pazīt. Ja atskatāmies Latvijas valsts dzimšanas – 20. gadu – vēsturē, daudz līdzību ar to laiku. Mūsu dzimtā vienmēr godā bijis vīrieša pienākums pret savu tēvuzemi. Par to nemēdza skaļi runāt, un par to nebija jāpārliecina. Mani senči no mammas Zelmas Mucenieces puses, manas vecāsmammas brāļi, bijuši karotāji. Divi piedalījušies Krievijas pilsoņu karā «nepareizās armijas» rindās, kā ilgus gadus to dēvēja, un gāja bojā Sibīrijā, viens no brāļiem bijis arī Franču leģionā. Par tēvu Jāni man ļoti maz zināms. Tikai epizodes, kuras mamma atļāvās pastāstīt, jo dzīvojām «lielajā klusēšanas un baiļu» laikā. Tēvs, tāpat kā daudzi viņa paaudzes puiši, bija vācu armijā; divas reizes ticis izsūtīts. Kara beigās man bija tikai divi gadiņi, mamma bēguļoja, jo palikšana Vecsaules «Sproģos» tuvojošās frontes dēļ bija bīstama – tur pārmaiņus nāca gan vācu, gan krievu karavīri.»
Pirmais ekipējums – no krievu armijas
Bauskas zemessargu štāba pirmā mītne atradās bijušajā kara komisariāta ēkā, tur uz maiņām dežurējuši pie telefona, saņēmuši izsaukumus, braukuši uz notikumiem. Uzdevumi bija dažādi, bet ne viegli. Sākumā nebija ne bruņojuma, ne transporta. Braukuši ar privātajām mašīnām. Ekonomika bija sagrauta, ražošana pajukusi, likumi tajā trakajā pārejas periodā jaunajai valstij juceklīgi vai vispār nebija, atminas H. Mucenieks un turpina: «Un tādos apstākļos veiklu šeftmaņu netrūka, padomju sistēmā tos sauca par spekulantiem, 90. gados tos varēja dēvēt arī par kontrabandistiem vai vienkārši attapīgiem ļaudīm, kas zināja, ko izvest, par labu naudu pārdot un ko par vēl lielāku naudu ievest. Robežpunktos uz galvenajiem ceļiem Lietuvas virzienā gan kontrolējām, bet, godīgi sakot, maz varējām ietekmēt šos procesus. Ne viens vien zemessargs atcerēsies, kā mēs likumpārkāpējus aizturējām, nodevām milicijai, bet pēc laiciņa tie jau bija uz brīvām kājām.»
Toreiz likums noteicis, ka zemessargu komandierus ievēlēja, sākumā H. Mucenieks bijis ierindnieks, vēlāk štata darbinieks un tad rotas komandieris. Struktūra veidojās pēc teritoriālā principa. Piemēram, 1. Bauskas rotā bija Vecsaules, Codes, Mežotnes u. c., kopā septiņu, pagastu un Bauskas vads.
«90. gadu beigās mūsu rotā bija ap 120 cilvēku. Pagasti iespēju robežās materiāli centās atbalstīt mūs, arī pilsētas padome. Pirmo ekipējumu pirkām no krievu armijas. Naudu pelnījām, strādājot dažādus darbus. Tāpat kā materiālā bāze, bija vajadzīgas arī militārās zināšanas. Un tās bija padomju armijā dienējušajiem. Praktiskās mācības plānoju un organizēju, balstoties uz padomju armijā gūto pieredzi un rūpīgi analizējot Latvijas apstākļiem vajadzīgo. Saviem vīriem centos ieaudzināt, ka ieroci vispirms jāmācās nosargāt, lai spētu aizstāvēt sevi un citus. Kad saņēmām triecienšautenes un nedaudzās patronas, par katru bija stingri jāatskaitās. Mācībās dažādu paņēmienu apgūšanai lietojām pistoļu maketus,» sarežģītos pārmaiņu gadus raksturo Herberts Mucenieks.
Veselīgs dzīvesveids ir pamats labai fiziskai sagatavotībai
Krājuši pieredzi, veidojuši un uzturējuši kontaktus ar kaimiņiem Lietuvā, ar militārajām struktūrām Amerikas Savienoto Valstu Mičiganas štatā, Eiropā cieša sadarbība bija ar Dāniju. Daudz vajadzēja mācīties, lai mācītu citus. Herberts periodiski, no 1993. līdz 1996. gadam, bijis Latvijas Republikas kājnieku mācību centrā Cēsīs, bet 1996. gada oktobrī kursos Dānijā.
«Vienmēr esmu bijis veselīga dzīvesveida piekritējs, jo tas ir pamats labai fiziskai sagatavotībai. Gan Zemessardzes pirmsākumos, gan pēc 30 gadiem tas ir ļoti svarīgs faktors. Savulaik gadījās saņemt pārmetumus, ka esmu pārāk lielu fizisko slodzi uzlicis mācībās, taču no vīru izturības, arī morālās, ir ļoti daudz kas atkarīgs. Jauniešiem par to būtu jārūpējas daudz vairāk. Laba maiņa mums aug jaunsargos. Kā teicis kāds mans kolēģis, mums ir jābūt prasmīgiem un drosmīgiem, bet – lai šo arsenālu nekad nevajadzētu lietot!» teic Herberts Mucenieks.
Īsi par Zemessardzi
– 1991. gada 23. augustā kā viens no pirmajiem atjaunotās Latvijas Republikas likumiem tika pieņemts likums «Par Latvijas Republikas Zemessardzi», kas noteica, ka Latvijas Republikas Zemessardze (ZS) ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums. Tā mērķis ir iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā. Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa un regulāro spēku rezerve, tā piedalās valsts aizsardzības sistēmas uzdevumu plānošanā un izpildē saskaņā ar valsts aizsardzības plānu.
– Savukārt 2010. gada 1. septembrī stājās spēkā jaunais Latvijas Republikas Zemessardzes likums, kur noteikts, ka Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā un kura piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē atbilstoši likumā noteiktajiem uzdevumiem.
– Lai efektīvāk un vienkāršāk vadītu un administrētu Zemessardzes vienības, 2018. gada 3. janvārī izveidotas četras Zemessardzes brigādes (BDE): Zemessardzes 1. Rīgas brigāde ar pieciem bataljoniem (te arī Bauskas bataljons) un brigādes štābu Rīgā; Zemessardzes 2. Vidzemes brigāde ar pieciem bataljoniem un novada štābu Valmierā; Zemessardzes 3. Latgales brigāde ar pieciem bataljoniem un novada štābu Rēzeknē; kā arī Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde ar pieciem bataljoniem un novada štābu Kuldīgā.
– Zemessardzes organizācijas pamatā ir vienvadības princips, un to realizē Zemessardzes komandieris, kas ir pakļauts Nacionālo bruņoto spēku komandierim. 2019. gada 30. maijā par Zemessardzes komandieri iecelts brigādes ģenerālis Egils Leščinskis. Bauskas Zemessardzes 53. kājnieku bataljona komandieris ir pulkvežleitnants Kaspars Kokins.
– Pēc Latvijas iestāšanās NATO viens no galvenajiem Zemessardzes uzdevumiem ir veidot un mācīt specializētos kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma bataljonus uz Zemessardzes kājnieku bataljonu bāzes. Tā tiek nodrošināts bataljonu profesionālisms.
– Nozīmīga ir Zemessardzes palīdzība valsts un pašvaldības institūcijām sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, avāriju un stihisko nelaimju (plūdu, meža ugunsgrēku u. c.) novēršanā un to seku likvidēšanā. Zemessardze aktīvi sadarbojas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD).
Savu profesionālo sagatavotību un labas zināšanas dažādās militārajās specialitātēs Zemessardzes vienību karavīri un zemessargi ir apliecinājuši ar dalību starptautiskajās miera nodrošināšanas misijās Kosovā, Irākā, Bosnijā un Afganistānā.
Avots: Zemessardzes mājaslapa zs.mil.lv.
