Starptautiskās «Roadpol» akcijas aktivitātēs iesaistās arī Valsts policijas Bauskas iecirknis
No 19. līdz 25. aprīlim Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek organizēta Eiropas ceļu policijas tīkla «Roadpol» akcija «Atļautā braukšanas ātruma kontroles nedēļa». Arī «Bauskas Dzīve» 21.aprīlī pievienojās policistiem ātruma kontroles reidā.
Šīs nedēļas laikā visā valsts teritorijā Valsts policija pievērš pastiprinātu uzmanību atļautā braukšanas ātruma ievērošanai, vēršot satiksmes dalībnieku uzmanību uz to, ka atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana rada bīstamību drošai ceļu satiksmei, informē Līna Kaļķe, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste.
Nedēļas fokusā
Jau vairākus gadus pavasarī Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek organizēts «24 stundu atļautā braukšanas ātruma kontroles maratons», taču šogad šai problēmai ir veltīta ne tikai viena diena, bet visa nedēļa. «Roadpol» akcijas «Atļautā braukšanas ātruma kontroles nedēļa» laikā vienā dienā tika organizēts 24 stundu ātruma kontroles maratons, kurš norisinājās no trešdienas, 21. aprīļa, plkst. 6 līdz ceturtdienas, 22. aprīļa, 6 rītā.
«Aizvien ir autovadītāji, kuri neapzinās, cik ļoti bīstams ir ātrums, – tā pārsniegšana šoferim samazina iespēju laikus pamanīt un novērst bīstamību uz ceļa, bet palielina apdraudējumu gan sev, gan apkārtējiem. Šīs nedēļas mērķis ir veikt preventīva rakstura pasākumus, lai atturētu transportlīdzekļu vadītājus no atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanas, kā arī liktu katram autovadītājam aizdomāties, vai tās pāris minūtes, kuras tiks iegūtas, pārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu, attaisno radīto risku savai un apkārtējo ceļu satiksmes dalībnieku drošībai,» uzsver Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
Lai gan policija ikdienā kontrolē to, lai tiktu ievēroti ceļu satiksmes noteikumi, atļautā braukšanas ātruma kontroles nedēļas laikā Valsts policija visā Latvijas teritorijā pastiprināti rūpēsies par satiksmes drošību un uzraudzīs satiksmes dalībniekus, lai viņi ievērotu atļauto braukšanas ātrumu.
Steiga, steiga, steiga
«Bauskas Dzīve» uz divām stundām pievienojās Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (VP ZRP) iecirkņa policistiem 21. aprīļa ātruma kontroles reidā. Šajā dienā šiem pienākumiem pievērsās četras Bauskas iecirkņa ekipāžas, astoņi likumsargi.
Žurnālisti sekoja VP ZRP Bauskas iecirkņa Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunāko inspektoru Dzintara Zundas un Ata Bukas ekipāžas darbam. Abiem likumsargiem ir ilgu gadu darba pieredze – 22. gadu policijā strādā A. Buka, savukārt Dz. Zunda – 25 gadus.
«Ātrums ir bīstams, tas ir viens no galvenajiem smagu ceļu satiksmes negadījumu cēloņiem. Apdzīšana, ātrums, ceļa A7 lielā plūsma – tas rada risku. Turklāt dzīves ritms daudziem steidzīgs. Tomēr visu laiku jābūt uzmanīgiem, arī no rīta, kad ir āra temperatūras svārstības,» uzsver Dz. Zunda.
Kāds ir vidējā ātrumpārkāpēja «portrets»? Inspektors vērtē, ka lielākoties tas ir 20 – 35 gadus vecs vīrietis. Pārsvarā šoferi savu vainu atzīstot, turklāt katram piedāvā iespēju noskatīties video, kur redzams arī viņa auto ātrums. Turklāt policijas auto ātruma mērierīce var fiksēt gan priekšējās, gan aizmugurējās mašīnas ātrumu.
Pavisam drīz Bērzkalnu ielā Bauskā tiek apturēta automašīna «Ford», kurā dāma «steidzās uz mājām» ar 71 km/h. «Bauskas Dzīvei» autovadītāja sacīja, ka novērsusi uzmanību uz bērnu, kas sprādzējās, un tādējādi ātrums neviļus «uzspiests». Iedzīvotājai jau 15 – 16 gadu stāžs pie stūres.
Policisti skaidroja, ka parasti atrēķinot trīs kilometru iespējamo mēraparātu kļūdu par labu šoferim. Dāmai nebija iepriekšēju pārkāpumu, bet viņa tomēr tika pie diviem rakstiskiem brīdinājumiem, jo, kā izrādās, ieraugot policistu, vēl vilka sev drošības jostu… Viss tiek fiksēts elektroniski APAS jeb administratīvo pārkāpumu atbalsta sistēmā, kas, pēc likumsargu paustā, atvieglo darbu. Dokumentu pārkāpējs saņem savā e-pastā vai portālā «latvija.lv». Retākos gadījumos, ja nav e-pasta un pieejas datoram, tad tas tiek nosūtīts pa pastu.
Pārkāpējs rakstiski apliecina saziņas veidu, norāda e-pastu, tas kalpo arī kā pierādījums, ka pats tādu ir norādījis. Un nevar vēlāk aizbildināties, ka dokumentu nav saņēmis. Dāma norādīja savu e-pastu.
A7 – bīstams ceļš
Dodamies uz mūspuses intensīvāko brauktuvi – A7. Uz tās daudz problēmu, lielu bīstamību nereti rada arī «fūres», kas vairākas brauc kolonnā. Tādējādi apdzīšana ir riskanta. Citreiz redzēts, ka viens kravas auto pat divu kilometru garumā apdzen otru «fūri». Pārkāpums ir arī traucējumu radīšana apdzīšanas laikā pretimbraucošajiem transportlīdzekļu vadītājiem.
Policijas klātbūtne, uzraudzība vērsta uz drošību, tomēr joprojām daudzi šoferi cits citam ar lukturu «mirkšķināšanu» ziņo par likumsargiem, Vecumnieku novadā vairāki iedzīvotāji pat esot izveidojuši «WhatsApp» grupu, lai ātri paziņotu, ka «policija iebrauc novadā»…
Maģistrāles 37. kilometrā «Opel Combo» traucās ar 121 km/h. Jaunais vīrietis ar astoņu gadu šofera stāžu laikrakstam pauda, ka «kalniņā ieskrējos», jo steidzies uz Iecavu. Šoferis apliecināja, ka kopumā braucot apzinīgi. Tas arī apliecinājās pārbaudē. Tādējādi šoferis tika pie «pussoda» – 40 eiro vietā 20 eiro. Tādu soda mēru var piemērot vienreiz gadā, ja iepriekš nav bijuši pārkāpumi un vainu atzīst. To gan nevar attiecināt uz bīstamiem gadījumiem, kad pārkāpums ir apdraudējis ceļu satiksmes drošību. «Pussods» ir jāsamaksā 15 dienu laikā, nevis mēneša, kā tas ir citos gadījumos.
Piekabe «piekabina» sodu
Ceļa Iecava–Stelpe 1. kilometrā «Mercedes Benz» ar piekabi traucās 80 km/h atļauto 50 kilometru vietā. Igaunijas iedzīvotājs nogriežoties domājis, ka «apdzīvota vieta beigusies». Piekabe gan «ieceļ» citā atbildības līmenī – tad tiek piemēroti tādi paši sodi kā smagajiem auto virs 7,5 tonnām, šajā gadījumā 160 eiro. Ja nebūtu piekabes, tad būtu bijuši 80 eiro.
Šoferis par soda apmēru neizskatījās šokēts, jo līdz šim Igaunijā esot bijuši pat prāvāki sodi. Nu 30 dienu laikā caur internetbanku nauda jāsamaksā.
Navigācijas ierīces gan parasti rādot arī atļauto braukšanas ātrumu, tā ka šofera argumentu patiesums paliek viņa paša ziņā.
Vērtējot «steigšanos» uz ceļa, likumsargi secina, ka, pretēji šoferu gaidītajam, nekāda laika ekonomija tomēr nesanāk – «pie tuvējā luksofora satiekas» ar citiem, kas brauca prātīgāk. Lielākais, ja nu desmit minūtes iegūtas. Paliek jautājums – vai tas ir to vērts?
Nereti ātrums vairāk tiekot pārsniegts arī gadījumos, kad mašīnā vairāk pasažieru un gluži vienkārši aizpļāpājas.
Kravas automobiļu vadītāji, kas pārsnieguši ātrumu, nereti aizbildinoties, ka viņu auto nemaz tik ātri nevarot pabraukt, jo esot ierobežotāji. Tomēr video liecina ko citu.
«Bērnam pakaļ uz skolu!»
Inspektoriem mugurā jaunais formastērps. Nu jau gana laika bijis to salīdzināt ar iepriekšējo. Abi vīri atzīst, ka apģērbs ir ērts, tomēr siltuma ziņā iepaliek. Vecajā formā ziemā bija puskombinezons, tādējādi mugura vienmēr bija siltumā. Savukārt pašreizējās bikses ir ērtas. «Vizuāli tērpi ir labāki, bet pēc funkcijām – daļa labāka, daļa – nē,» analizē vīri.
Rundāles novada Rundāles pagastā, ceļa Dobele–Bauska 70. km, automašīna «Opel» traucās ar 123 km/h. Jaunais šoferis «Bauskas Dzīvei» sacīja, ka steidzas pēc bērna, kas nu pie skolas gaidot. Vīrietim esot 15 gadu šofera stāžs, pa šiem gadiem nav bijuši pārkāpumi.
To apliecina arī pārbaude, tālab vīrietis saņem «pussodu» – 40 eiro vietā tiek piemēroti 20 eiro.
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar ekipāžu dežūras noslēgumā. Pieķerti kopumā deviņi ātrumpārkāpēji. «Lidotāju» neesot bijis, pārsvarā «uzspiests» līdz 120 km/h atļauto 90 km/h vietā. Viens šoferis aizbildinājies, ka automašīnu izņēmis no servisa un gribējis izmēģināt, kā tā ripo. Savukārt kolēģu ekipāža, kas darbojusies Vecumniekos, fiksējusi astoņus «steidzīgos», lielākais ātrums bijis 126 km/h.
FAKTI
Ātrumpārkāpumu skaits Latvijā
– Šogad līdz 12. aprīlim Latvijā ir fiksēti 18 354 ātrumpārkāpēji, visvairāk Rīgas reģionā.
– Savukārt pērn šādā periodā Valsts policija pieķērusi 22 594 transportlīdzekļu vadītājus, kuri pārkāpuši atļauto braukšanas ātrumu.
– 2020. gadā kopumā bijuši 78 046 ātrumpārkāpēji, 26 682 no tiem Rīgas reģionā.
Avots: Līnas Kaļķes, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākās speciālistes, sniegta informācija.
