Kaijas un vecvecmāmiņa
Gribēju nopirkt virtuves nazīti. Ieraudzīju tādu smuku, glīti iesaiņotu, bet padārgu. Sāku lasīt anotāciju latviešu valodā. «Nazis Kaiju Apgriešanai» – tieši tā bija rakstīts ar trim lielajiem burtiem. Tas šķita prātam neaptverami. Steigšus meklēju izcelsmes valsti. Ražots Japānā. Iztēlojos nežēlīgus skatus, kā samuraju pēcteči kaijām kaut ko apgriež – spārnus, varbūt astes? Bet kāpēc?
Labi, ka telefons bija līdzi. Pēc atslēgvārda «kaiju» vairākkārtējas ierakstīšanas meklētājā, beidzot atradu īsto. Japānā ir uzņēmums «Kaiju», kas ražo nažus. Un tie – visi kā viens – paredzēti griešanai, nevis apgriešanai.
Tikpat ģeniālus preču anotāciju tulkojumus no svešvalodām, ieskaitot krievu, pamanu arvien biežāk. Importēto produktu izplatītāji Latvijā izmanto tikai tulkošanas robotus (tas ir lētāk un ātrāk). Visvairāk izbrīna fakts, ka neticamos vārdu musturus neviens pat neizlasa. Par kļūdu labošanu vispār nav runa – lieka ķēpa taču!
Tomēr nepārspējams hits nesen bija sabiedrībā pazīstamu personu aicinājumi vakcinēties, kas iztulkoti krievu valodā. Videoklipus pārraida Rīgas sabiedriskajā transportā uzstādītajos monitoros. Kāds sporta nozarē populārs cilvēks sacīja, ka potēsies, lai ieraudzītu savu vecvecmāmiņu un vecvectētiņu (krieviski – «prababušku» un «praģedušku»). Interesanti, cik daudziem pieaugušiem cilvēkiem, jo vakcinējas pēc 18 gadu vecuma, vēl joprojām ir iespēja šajā dzīvē satikt vecvecākus? Tikai pēc krievvalodīgo pasažieru protestiem šī kļūda tika atklāta. Šonedēļ tulkošanas koordinatori publiski atvainojās sabiedrībai. Bet tas jau neko nemaina. Tekstu latviskošanu tik un tā veic vai nu automātiskās programmas, vai pilnīgi nejēgas, kuri neatšķir pat visvienkāršāko vārdu nozīmi.
