Latvijā pirmais ātrgaitas autoceļš būs gatavs 2028.gadā, ceturtdien
ceļu nozares konferencē “Satiksme un infrastruktūra pandēmijas gados”
sacīja VSIA “Latvijas valsts ceļi” Attīstības pārvaldes direktors
Verners Akimovs.
Viņš skaidroja, ka ātrgaitas autoceļus tuvākajā laikā paredzēts
veidot noslogotākajos valsts autoceļos, piemēram, Rīgas apvedceļā
(Baltezers-Saulkalne) (A4), Rīgas apvedceļā (Salaspils-Babīte) (A5), kā
arī Bauskas šosejā (A7) posmā no Ķekavas apvedceļa līdz Lietuvas
robežai, tostarp veidojot Bauskas un Iecavas apvedceļus.
Tostarp Akimovs informēja, ka Rīgas apvedceļa A4 pārbūve varētu
izmaksāt 170,318 miljonus eiro par pievienotās vērtības nodokli (PVN),
bet Rīgas apvedceļa A5 pārbūve varētu izmaksāt 202,923 miljonus eiro.
Viņš norādīja, ka uz jaunajiem ātrgaitas autoceļiem maksimālais
atļautais braukšanas ātrums paredzēts līdz 130 kilometriem stundā, pa
ceļu netiks pieļauta lēngaitas satiksme, velosipēdu, kā arī gājēju
pārvietošanās. Tāpat nebūs neviena tiešā ceļu pieslēguma pie pamattrases
un autoceļš būs pieejams tikai no vairāklīmeņu satiksmes mezgliem.
Akimovs atzīmēja, ka uz ātrgaitas ceļu brauktuvēm nebūs paredzēta
apstāšanas vai stāvēšana, automobiļu braukšana atpakaļgaitā, sabiedriskā
transporta pieturas būs paredzētas tikai atdalītas no brauktuves, kā
arī sabiedriskā transporta pasažieru plūsma pāri brauktuvei tiks
paredzēta pa divlīmeņu šķērsojumu, norobežojot iespējas veikt šķirošanu
vienā līmenī ar brauktuvi.
LVC pārstāvis norādīja, ka ātrgaitas autoceļi nodrošinās laika un
resursu ekonomiju, kā arī drošāku satiksmi, jo braukšanas plūsmas būs
atdalītas.
Jau vēstīts, ka Latvijas valsts ceļu attīstības plānā
2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometru valsts galveno autoceļu
pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas
ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās
attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās.
