Tieši pēc mēneša jeb jūnija pirmajā sestdienā gaidāmajās pašvaldību
vēlēšanās vēlētāji varēs balsot jebkurā savas pašvaldības jeb sava
vēlēšanu apgabala iecirknī, kā balsošanas dokumentu izmantojot vai nu
pasi, vai personas apliecību, aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu
komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.
Vēlētāju uzskaitei vēlēšanu iecirkņos pirmo reizi tiks lietots elektronisks tiešsaistes vēlētāju reģistrs.
Iecirknī vēlēšanu komisijas darbinieks ar viedierīci noskenēs
vēlētāja pases vai personas apliecības svītrkodu vai QR kodu un
pārliecināsies, ka vēlētājs ir iekļauts attiecīgās pašvaldības vēlētāju
sarakstā un ka vēlētāju reģistrā jau nav atzīmes par viņa piedalīšanos
vēlēšanās. Sistēmā balsotājs tiks atzīmēts elektroniskajā vēlētāju
sarakstā, savukārt iecirkņa komisijas darbinieks ziņas par vēlētāju
ierakstīs papīra balsotāju sarakstā, kur vēlētājam būs jāparakstās par
vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmju saņemšanu.
Ja kādu tehnisku iemeslu dēļ nebūs iespējams izmantot tiešsaistes
vēlētāju reģistru, vēlētāji varēs nobalsot reģistrācijas aploksnē.
Vēlētāju ierakstīs atsevišķā balsotāju sarakstā, kurā vēlētājs
parakstīsies par balsošanas materiālu saņemšanu. Vēlētājam kopā ar
vēlēšanu aploksni un zīmēm tiks izsniegta vēl viena aploksne –
reģistrācijas aploksne, uz kuras būs vēlētāja vārds, uzvārds un personas
kods. Pēc tam, kad izvēle izdarīta, vēlētājam anonīmā vēlēšanu aploksne
ar balsojumu būs jāievieto reģistrācijas aploksnē. Reģistrācijas
aploksne būs jānodod iecirkņa darbiniekam pie vēlēšanu kastes, kurš to
apzīmogos ar iecirkņa zīmogu un iemetīs vēlēšanu kastē.
Tiešsaistes vēlētāju reģistra darbībai atjaunojoties, vēlēšanu
komisija pārbaudīs, vai vēlētāja balsojums nav reģistrēts citā iecirknī.
Ja vēlējs nebūs nobalsojis citā iecirknī, balsotāju sarakstā atzīmēs,
ka balsojums ir derīgs, un to pieskaitīs. Ja vēlētājs pa šo laiku būs
nobalsojis citā iecirknī, balsojums tiks dzēsts un netiks līdzskaitīts.
Pašvaldību vēlēšanās katras pašvaldības administratīvā teritorija
veido atsevišķu vēlēšanu apgabalu. Vēlēšanas notiks 41 vēlēšanu apgabalā
– jaunajās administratīvajās teritorijās – sešās ārpus novadiem
esošajās valstspilsētās un 35 novados. Piemēram, jaunveidojamais
Dienvidkurzemes novads ir viens vēlēšanu apgabals, un šī novada vēlētāji
var balsot jebkurā sev tuvākajā iecirknī vēlēšanu apgabala robežās.
Sava vēlēšanu apgabala iecirkņus ikviens vēlētājs var noskaidrot CVK
mājaslapā “www.cvk.lv” sadaļā “Vēlēšanu iecirkņi”. Savukārt savu
vēlēšanu apgabalu iespējams noskaidrot Pilsonības un migrācijas lietu
pārvaldes (PMLP) e-pakalpojumā “Vēlēšanu apgabala noskaidrošana”.
Uzziņas par vēlēšanu iecirkņiem un vēlēšanu apgabalu, kurā vēlētājs
reģistrēts vēlēšanām, var saņemt arī, zvanot Centrālās vēlēšanu
komisijas uzziņu tālrunim 67049999. Tālrunis strādā katru dienu no
plkst.9 līdz plkst.20.
Pašvaldību vēlēšanu diena būs jūnija pirmās nedēļas sestdienā. Vēl
pirms tam kādas stundas iepriekšējā balsošana pašvaldību vēlēšanās
notiks maija pēdējā dienā, pirmdien, un pēc pāris dienu pārtraukuma
iepriekšējā balsošana turpināsies arī jūnija pirmās nedēļas ceturtdienā
un piektdienā.
Vēlētāji, kuriem veselības stāvokļa dēļ nebūs iespējas nokļūt
vēlēšanu iecirknī, var pieteikties balsošanai savā atrašanās vietā.
Pieteikt balsošanu atrašanās vietā vēlēšanu nedēļā no 31.maija varēs
vēlēšanu iecirkņos. Savukārt, ja ir iespēja iesniegumu parakstīt ar
drošu elektronisko parakstu vai nosūtīt pa pastu, tad to var iesniegt
arī pašvaldības vēlēšanu komisijai.
Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir Latvijas un Eiropas
Savienības dalībvalstu pilsoņiem no 18 gadu vecuma, kuri bija reģistrēti
dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz
90 dienas pirms vēlēšanu dienas (šā gada 7.martā) vai kuriem attiecīgajā
pašvaldībā pieder nekustamais īpašums. Vēlētājiem, kuri vēlas vēlēt
pašvaldībā, kur viņiem pieder nekustamais īpašums, līdz 27.maijam ir
jāpiereģistrējas balsošanai attiecīgajā vēlēšanu apgabalā. Pieteikt
vēlēšanu apgabala maiņu iespējams PMLP e-pakalpojumā “Vēlēšanu apgabala
noskaidrošana un maiņa” vai jebkurā pašvaldības dzīvesvietas
deklarēšanas iestādē.
Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo dome tika ievēlēta
ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025.gada
vēlēšanām.
