Svētki vai parodija?
Nav man skolas vecuma bērnu vai mazbērnu, kuri varētu piedalīties Latvijas skolu jaunatnes 2021. gada virtuālajos Dziesmu un deju svētkos. Taču sekoju notikumu attīstībai, jo pazīstu daudz skolu amatierkopu dalībnieku, vadītāju un bērnu vecāku. Neuzdrošinātos rakstīt, ja nebūtu izlasījusi šonedēļ publiskoto Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizācijas komitejas vēstuli, kas adresēta Saeimai un valdībai. Tajā nojaušamas tādas nelāgas nianses: ja ignorēsit mūsu priekšlikumu, tad būsim spiesti atkāpties. Tad nekādu svētku jums vispār nebūs!
Īstenībā stāsts nav par to, vai skolēnu dziesmu un deju svētki notiks virtuāli vai klātienē. Runa ir par to, ka svētku organizatori par savu lēmumu rīkot pasākumu citā formātā taču varēja paziņot pagājušā gada beigās, redzot pandēmijas augošo statistiku, nevis dažas nedēļas pirms mācību gada noslēguma. Un nav korekti tagad noniecināt tās izglītības iestādes, kam ir pamatoti iemesli svētkos nepiedalīties.
Pazīstama pusaudze – tautas deju kopas dalībniece – apgalvo: «Neesam īsti gatavi demonstrēt meistarību, jo tikai aprīlī sākām mēģinājumus brīvā dabā. Labi, ja katrs dejotājs savu pozīciju un zīmējumus zina, bet joprojām nedrīkst notikt pāru mēģinājumi. Nedomāju, ka skolēnu deju svētku repertuāru esam pienācīgi apguvuši.»
Meitenes mamma gan apgalvo, ka neko emocionālāku nav izjutusi, kā pirms 13 gadiem skolēnu kopkorī Mežaparka estrādē kopā ar Renāru Kauperu dziedot «Manu dziesmu». Viņasprāt, virtuālie svētki novados būs tikai tāds «ķeksītis» lielajā pasākumu plānā. Bērni padziedās, padejos, pieaugušie visu nofilmēs, bildes apkopos un eksponēs izstādē. Pagaidām grūti spriest, vai tie patiešām būs svētki vai parodija par tēmu.
