Bauskas novada pašreizējās domes deputāti jūnijā varētu tikties vēl vismaz vienu reizi
Bauskas novada domes deputāti 27. maijā sanāca uz pēdējo kārtējo domes sēdi šajā sasaukumā. Plānots, ka 17. jūnijā vēl tiks organizēta ārkārtas sēde, bet ar 1. jūliju darbu sāks jaunā Bauskas novada dome 19 deputātu sastāvā.
Šajā sasaukumā deputāti kopumā aizvadījuši 82 domes sēdes, no tām 34 bijušas ārkārtas sēdes un 48 kārtējās domes sēdes. Sēdēs pieņemti 2080 lēmumi.
Top struktūrshēma
Savukārt ārkārtas sēdes laikā, kas plānota 17. jūnijā, plānots vēl skatīt pēdējos budžeta grozījumus, lai redzētu, ar kādu budžeta noslēgumu pāries uz apvienoto novadu un arī to, kāds ir budžeta atlikums.
Bauskas novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Kalinka informēja, ka intensīvi tiek strādāts ar jauno novada nolikuma projektu. «Ar 1. jūliju pirmā sēde paredzēta jaunajam sasaukumam. Blakusnovadi un tie, kas pievienojas, pārnāks kā iestādes un turpinās darbu pirmajā mēnesī kā iestādes. Jaunais sasaukums lems, kāda būs jaunā struktūrshēma. Tikmēr Iecavas, Vecumnieku un Rundāles novads likvidējas kā pašvaldības, bet administrācijas ienāks kā iestādes apvienotajā novadā, un darbinieki visi strādās,» informēja J. Kalinka.
Fokusā atkal «Lācītis»
Deputātiem tomēr bija vēl jautājumi par to, kā vairāki domes plānotie lēmumi tiks realizēti apvienotajā novadā. Agris Mustermanis no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas vaicāja par to, kas notiks ar pirmsskolas izglītības iestādes «Lācītis» ēku Gailīšu pagastā. «Jau notiek iepirkuma procedūra pēc «projektē un būvē» principa. Jaunajam sasaukumam būs jālemj par līdzekļu atvēlēšanu, mēģināsim startēt valsts vai Eiropas Savienības projektos, ja tādi būs,» tā J. Kalinka.
«Ja projekta īstenošanu pārceļ uz nākamo gadu, tad kā risinās problēmas ar apkuri? Tas ir neskaidrs jautājums. Bija cerība uz renovāciju, bet tagad būs jāremontē atsevišķi,» neapmierināts bija A. Mustermanis. «Projektā paredzēta pilnīgi jauna, alternatīva apkure ar granulām. Lietderīgāk ir nojaukt un izbūvēt atsevišķu apkures un sadales telpu, nevis nevajadzīgi ieguldīt līdzekļus esošajā telpā, bet vēl viens gads būs jāpacieš,» skaidroja J. Kalinka.
Situāciju komentēja arī Valdis Veips no Latvijas Reģionu apvienības: «Man šķiet skumji un dīvaini, ka ielikām budžeta prioritātēs «Lācīti», Bauskas jaunās bibliotēkas izveidi un no šīm prioritātēm nekas netiek realizēts. Varējām ielikt to, ko var realizēt. Tagad par to lems nākamie deputāti. Tas man liekas skumji.» Uz to J. Kalinka sacīja: «Arī parastā gadā par abiem lemtu gada otrajā pusē. Process virzās, un prioritātes īsteno, nākamgad varēs turpināt.»
Skaidrojumus nesadzird
Deputāts Juris Landorfs no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas bija neapmierināts, ka citos novados tagad ātri mēģina īstenot sporta haļļu un piebūvju celtniecību, bet Bauskas novadā Vecsaules halle vēl aizvien ir uz jautājuma zīmes. «Ir informācija, ka domes priekšsēdētājs saskaņoja lēmumprojektu, kuru pieņēma Vecumnieku novada dome, – par to, ka viņiem atļauj ņemt aizņēmumu Valsts kasē augstas gatavības projektam Skaistkalnes skolas sporta hallei par 1,8 miljoniem eiro. Kāpēc mums viss ir salikts plānos, bet mēs nevarējām Vecsaules skolas sporta hallei paņemt naudu? Jau kuro gadu ir domas par to, ka halli vajadzētu, bet tur nekas neiet uz priekšu. Kapacitātes pietrūkst attīstības un plānošanas nodaļai? Kur meklējams vājais posms? Negaidu nekādu lielo atbildi, jo droši vien nekāda labā nebūs,» tā J. Landorfs.
Situāciju mēģināja skaidrot attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone, bet nedz domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks no Nacionālās apvienības, nedz J. Landorfs uzmanību nepievērsa, uzdodot jaunus jautājumus. Tā ar neskaidriem pusvārdiem un nesaņemtām atbildēm noslēdzās pēdējā kārtējā Bauskas novada domes sēde.
