Pret Covid-19 jau vakcinējušies vai plāno vakcinēties 44% Latvijas
iedzīvotāju, vēl nav izlēmuši 14%, bet vakcinēties neplāno 42%
iedzīvotāju, liecina “Mana aptieka & “Apotheka”” Veselības indeksa
jaunākais pētījums.
Tomēr tikai 20% ir pilnībā pārliecināti par savu izvēli
nevakcinēties, kamēr 22% norādījuši, ka drīzāk nevakcinēsies, aģentūru
LETA informēja aptieku tīkla “Apotheka” komunikācijas vadītāja Inga
Supe,
Biežāk pret Covid-19 neplāno vakcinēties iedzīvotāji ar zemāku
izglītību un ienākumiem, kā arī iedzīvotāji, kuri savu dzīvesveidu
kopumā vērtē kā neveselīgu.
Sievietes nedaudz biežāk nekā vīrieši ir norādījušas, ka jau ir
vakcinējušās vai noteikti plāno to darīt. Tāpat vēlmi vakcinēties biežāk
uzsver cilvēki, kas sasnieguši vismaz 55 gadu vecumu, cilvēki ar
augstāko izglītību un rīdzinieki.
Pēc Supes paustā, lai arī eksperti apstiprina, ka vakcinēšanās ir
droša un ir vienīgā iespēja pandēmijas apturēšanai, biežākais
iedzīvotāju nevakcinēšanās iemesls – trūkst pārliecības, ka vakcīna spēs
pasargāt. Starp iemesliem, kāpēc neplāno vakcinēties, minētas arī
bailes no iespējamām vakcīnas blakusparādībām.
Pret vakcinēšanos negatīvi noskaņotie arī norādījuši, ka kopumā
neatbalsta vakcinēšanos. Ir arī tādi iedzīvotāji, kas uzskata, ka viņam
ir pietiekami stipra veselība un imunitāte, tādēļ saslimšanas ar
Covid-19 gadījumā nekas briesmīgs nenotiktu.
Tikai 8% aptaujāto šobrīd vakcinēties neļauj veselības stāvoklis.
Ekspertu ieskatā, 36% iedzīvotāju varētu mainīt viedokli par labu
Covid-19 vakcīnai. Pētījumu centra “SKDS” vadītājs Arnis Kaktiņš norāda,
ka pietiekami liela sabiedrības daļa vēl nav nosliekusies par labu
vakcinācijai, taču nepieder kategoriski pret vakcinēšanos noskaņotajai
iedzīvotāju grupai. Starp tiem, kas varētu izlemt par labu vakcinēšanai,
ir 14% vēl neizlēmušo un 22%, kas atbildēja, ka drīzāk nevakcinēsies.
“Pakāpeniski pieaugot vakcinēto cilvēku skaitam, varētu mainīties arī
ne pārāk kategoriski noskaņoto iedzīvotāju viedoklis. Domājams, ka 36%
savu nostāju nākotnē varētu mainīt,” komentēja Kaktiņš.
Līdzīgu viedokli pauda Rīgas Stradiņa universitātes sociālantropoloģe
Agita Lūse, atzīmējot, ka bažīgajiem un neticīgajiem iedzīvotājiem,
proti, tiem, kuri baidās no vakcīnu blaknēm vai nav pārliecināti par to
efektivitāti, nepieciešama sistemātiska, empātiska, turklāt konkrētām
sociāli demogrāfiskām grupām pielāgota komunikācija.
“Tāda, kurā ir vieta arī atgriezeniskajai saitei. Ļoti iespējams, ka
līdz šim šie cilvēki nav saņēmuši atbildes uz viņus satraucošiem
jautājumiem vai paustie viedokļi nav viesuši skaidrību,” pieļauj Lūse.
Sociālantropoloģe akcentē, ka vissarežģītākā sabiedrības daļa ir tie,
kuri ir pilnībā pārliecināti, ka nevakcinēsies, un tie, kuri kopumā
neatbalsta vakcinēšanos. Šī attieksme, pēc sociālantrapoloģes domām,
visdrīzāk sakņojas noteiktā pasaules uzskatā, kurā vakcīnas tiek
iztēlotas kā svešs, maz zināms un visnotaļ neuzticams spēks.
“Maz ticams, ka šādu pārliecību, katrā ziņā vismaz tuvākajos mēnešos,
varētu nozīmīgi mainīt aktīva komunikācija un informēšana,” uzsver
Lūse.
“Mana aptieka & “Apotheka”” Veselības indekss ir ikgadējs
Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses
tendenču mērījums. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās
domas pētījumu centru SKDS, tiešās intervijās aptaujājot 1018 cilvēkus
vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Aptauja veikta 2021.gada martā.
Kā ziņots, līdz šim vismaz vienreiz pret Covid-19 Latvijā ir potēti
524 986 cilvēki, tajā skaitā 315 083 sievietes un 242 179 vīrieši. No
tiem vakcinācijas procesu noslēguši jau 411 006 cilvēki, liecina
Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie jaunākie dati.
Par vakcinācijas procesu noslēgušiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri
saņēmuši “AstraZeneca”, “Pfizer”/”BioNTech” vai “Moderna” ražotās potes
abas devas vai “Johnson & Johnson” (J&J) meitasuzņēmuma vakcīnu,
kurai nepieciešama tikai viena deva. Imunitāte pret Covid-19 izraisošo
vīrusu pēc dažādu vakcīnu saņemšanas gan iestājas atšķirīgos laikos.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2021.gada
aprīļa sākumā provizoriski bija 1 887 600 iedzīvotāju, tātad pirmo poti
pret Covid-19 ir saņēmuši 27,81% iedzīvotāju, bet abas – 21,77%.
