Saules un prieka brīži ikdienā
Ir īpašs laiks – beidzot saule mūs priecē, reibinoši smaržo jasmīni, skolasbērni izbauda vasaras atpūtu, bet vecāki, gaidot atvaļinājumu, strādā. Darbs, mājas, darbs, mājas. Izdzīvojot šo rutīnas pilno apli, svarīgi tajā nepazust kā atvarā. Manuprāt, to palīdz kāda aizraušanās, kas dod iespēju attīstīties un sniedz arī pienesumu sabiedrībai. Hobijs ir arī prieka avots. Cilvēks nenoveco, kamēr rada un ir radošs. Viņa prāts un rokas mundri darbojas. Kad apbrīnā apdomājam kāda cienījama vecuma seniora gudrību, allaž parādās, ka līdzās ir kāda nodarbe, kas neļauj «iesūnot».
Turklāt domubiedri ir arī kā terapijas grupa, kurā ne tikai izkop savas prasmes, bet arī atrodi atbalstu, jūties starp savējiem un pieņemts. Arī šajos apstākļos ir iespēja atrast līdzīgi domājošos un turpināt attīstīt sevi.
Nedēļas nogalē jau trešo gadu biju Publiskās adīšanas dienā Bauskā. Apgūstamais uzdevums bija sarežģīts, bet ne jau tas attur. Dāmas juta milzīgu satikšanās prieku un piedzīvoja savu varēšanu. Dzirkstīja humors. Tā bija īstā dzīve, ko nesalīdzināt ar telefona «glaudīšanu». Pavisam noteikti ne!
Būtu labi katram ikdienā atrast ko vairāk par iztikas pelnīšanu, atrast prieku, pieaugt gudrībā kādā jomā. Un, kas zina, iespējams, to noslīpējot, var rasties papildpeļņas avots. Ja ne, tad gandarījums noteikti. Un nav pasaulē tikai adīšana, ir tik neizmērojami daudz ideju un iespēju. Katram sava. Vajag tikai gribēt un atrakt savu sapni.
