Satversmes tiesa (ST) vienā no lietām par Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likumu (ATR) atzina, ka Iecavas, Rundāles, Auces,
Salas, Salacgrīvas, Alojas, Babītes, Kandavas,Jaunjelgavas, Carnikavas, Rugāju un Mazsalacas novadiem
administratīvi teritoriālā reforma (ATR) atbilst Satversmei.
Savukārt Ilūkstes novada
pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošana
Jelgavas novadam ST atzina par neatbilstošu Satversmei, aģentūra LETA uzzināja
tiesā.
Saeima pērnā gada 10.jūnijā pieņēma Administratīvo teritoriju likumu.
Tā pielikums noteic administratīvās teritorijas, to administratīvos
centrus un teritoriālā iedalījuma vienības.
Lieta tika ierosināta pēc vairāku novadu iesnieguma. Jaunjelgavas
novada dome, Ilūkstes novada dome, Carnikavas novada dome, Rugāju novada
dome, Iecavas novada dome, Rundāles novada dome, Auces novada dome,
Ozolnieku novada dome, Salas novada dome, Salacgrīvas novada dome,
Alojas novada dome, Babītes novada dome, Kandavas novada dome un
Mazsalacas novada dome – uzskatīja, ka Saeima rīkojusies pretēji
reformas mērķiem un tās pamatā esošajiem kritērijiem, kā arī pārkāpusi
pašvaldības, labas likumdošanas un citus demokrātiskas tiesiskas valsts
principus. Tāpat šo normu izstrādē neesot ievērots subsidiaritātes
princips un nav veiktas pienācīgas konsultācijas ar novada iedzīvotājiem
un domēm.
Novada domes lūdza ST pārbaudīt vairāku jaunā likuma normu atbilstību
Satversmes 1.un 101.pantam, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas
4.panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5.pantam.
Satversmes 1.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska
republika, bet 101.pants noteic, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir
tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību
darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu, proti, pašvaldības ievēlē
pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, kas
pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam ES pilsonim, kas pastāvīgi uzturas
Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību
darbībā.
Savukārt Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta trešā daļa nosaka,
ka pamatā valsts pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas
vistuvāk pilsoņiem. Uzdodot kāda pienākuma izpildi citai varai, ņem vērā
uzdevuma apjomu un būtību, kā arī efektivitātes un ekonomiskos
nosacījumus, bet hartas sestā daļa noteic, ka plānošanas un lēmumu
pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu,
ar tām jākonsultējas, cik iespējams savlaicīgi un atbilstošā veidā.
Hartas 5.pants nosaka, ka vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas
nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo
varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi
atļauts.
Tāpēc ST izskatot minēto lietu, secināja, ka apstrīdētās normas
neparedz funkciju pārdali starp pašvaldību un centrālo varu un līdz ar
to neskar arī subsidiaritātes principu. Tādējādi izskatāmajā lietā nav
vērtējama šo normu atbilstība Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta
trešajai daļai un tiesvedības turpināšana šajā prasījuma daļā nav
iespējama.
ST šī gada 12.marta un 28.maija spriedumā tika izvērtēta vairāku
Administratīvo teritoriju likuma pielikuma normu atbilstība augstāka
juridiska spēka normām. Ņemot vērā to, ka pieteikumu iesniedzēju
norādītie argumenti ir līdzīgi šo lietu ietvaros izvērtētajiem
argumentiem, ST izmantoja minētajos spriedumos ietverto satversmības
izvērtējuma metodoloģiju.
Līdz ar to ST šajā lietā bija jānoskaidro, vai apstrīdētās normas ir
izstrādātas un pieņemtas pienācīgā procesuālajā kārtībā, kā arī tas, vai
likumdevējs nav rīkojies patvaļīgi.
ST atgādināja, ka izvērtējot ar administratīvi teritoriālo reformu
saistītu tiesību normu izstrādes un pieņemšanas procesuālo kārtību,
pirmkārt, jāpārbauda, vai konsultēšanās ar attiecīgajām pašvaldībām šo
normu izstrādes un izskatīšanas laikā notikusi atbilstoši tiesību normām
un, otrkārt, vai apstrīdētās normas Saeimā tika izskatītas un pieņemtas
atbilstoši tiesību normām.
Lai pārbaudītu, vai konsultēšanās ar attiecīgajām pašvaldībām
apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā notika atbilstoši
tiesību normām, ST noskaidroja, vai pašvaldības domei bija iespēja,
noskaidrojot arī attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju
viedokli, sagatavot savu viedokli un iesniegt atbildīgajām valsts
institūcijām priekšlikumus un iebildumus attiecībā uz plānoto reformu,
kā arī vai tam paredzētais laiks bija saprātīgs un, vai pašvaldības
priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.
Šajā jautājumā tiesa secināja, ka Jaunjelgavas novada pašvaldībai,
Ilūkstes novada pašvaldībai, Carnikavas novada pašvaldībai, Rugāju
novada pašvaldībai, Iecavas novada pašvaldībai, Rundāles novada
pašvaldībai, Auces novada pašvaldībai, Ozolnieku novada pašvaldībai,
Salas novada pašvaldībai, Salacgrīvas novada pašvaldībai, Alojas novada
pašvaldībai, Babītes novada pašvaldībai, Kandavas novada pašvaldībai, kā
arī Mazsalacas novada pašvaldībai bija iespēja sagatavot savu viedokli
saprātīgā laikposmā par plānoto administratīvi teritoriālā iedalījuma
risinājumu un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts
institūcijām. Konsultēšanās procesā novadu pašvaldības priekšlikumi un
iebildumi tika izvērtēti. Tādējādi apstrīdētās normas tika atzītas par
atbilstošām Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta sestajai daļai un
5.pantam.
ST secināja, ka apstrīdētās normas Saeimā tika izskatītas un pieņemtas atbilstoši tiesību normām.
ST arī norādīja, ka dažādu nozaru ekspertu iesaistīšana reformas
sagatavošanas procesā vērtējama pozitīvi. Tas ļauj iegūt vispusīgāku
reformas varbūtējo seku izvērtējumu un sniedz likumdevējam iespēju labāk
izprast pieņemamo lēmumu būtību. Tomēr likumdevējam, lemjot par
administratīvi teritoriālo iedalījumu, ir jāsabalansē daudzu pašvaldību
individuālās intereses ar sabiedrības kopējām interesēm un jānodrošina
ilgtspējīga tiesiskā regulējuma izstrāde. Tieši likumdevējam politiskā
procesā ir jāizlemj, kādiem apsvērumiem dodama priekšroka. Ekspertu
viedokļi reformas izstrādes procesā ir būtiski, taču nevar aizstāt
Saeimas tiesības izvēlēties iespējami lietderīgāko risinājumu, ciktāl
tas ir balstīts uz racionāliem apsvērumiem.
ST 12.marta spriedumā jau secināja, ka administratīvi teritoriālās
reformas mērķis ir noteikts un tas ir vērsts uz sabiedrības kopējo
labumu. Tas paredz līdz šī gadam izveidot ekonomiski attīstīties
spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj
nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā
kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus
iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām. ST jau ir atzinusi arī to, ka
administratīvi teritoriālās reformas pamatā esošie kritēriji ir vērsti
uz reformas mērķa sasniegšanu. Tādējādi izskatāmajā lietā vēlreiz netika
noskaidrots tas, kāds ir reformas mērķis un tās pamatā esošie
kritēriji.
Savukārt, lai līdz galam izvērtētu apstrīdēto normu atbilstību
Satversmes 1.un 101.pantam un tādējādi secinātu, ka likumdevējs,
pieņemot apstrīdētās normas, nav rīkojies patvaļīgi, ST bija
jānoskaidro, vai likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir ievērojis
reformas mērķi un tā sasniegšanas kritērijus, vai likumdevējs, pieņemot
apstrīdētās normas, ir izvērtējis tieši vietējās kopienas intereses,
proti, ievērojis vietējās kopienas demokrātiskās līdzdalības tiesības.
ST atgādināja, ka likumdevējam ir pienākums reformas īstenošanas
gaitā pieņemt uz tās mērķa sasniegšanu vērstus racionāli pamatotus
lēmumus, tostarp, konstatējot kādu nepilnību valdības izstrādātajā un
Saeimai iesniegtajā likumprojektā, to novērst. Likumdevējs izņēmuma
gadījumos var atkāpties no noteiktajiem reformas kritērijiem, ja vien
šāda atkāpšanās ir pamatota ar racionāliem apsvērumiem un atbilst
reformas mērķim.
ST secināja, ka līdzšinējā Jaunjelgavas novadā nav reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Jaunjelgavas novada kā
patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu vismaz vienam no reformas
pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt
reģionālās, vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Arī Sēlijas
novadā, ja tāds tiktu izveidots pēc Jaunjelgavas un citu pašvaldību
priekšlikuma, nebūtu reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības
centra. Savukārt jaunais Aizkraukles novads, kurā iekļauts arī
līdzšinējais Jaunjelgavas novads, atbilst reformas pamatā esošajiem
kritērijiem. Tādējādi, lemjot par līdzšinējā Jaunjelgavas novada
iekļaušanu Aizkraukles novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi
un kritērijus.
ST secināja, ka līdzšinējā Ilūkstes novadā nav reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centra. Ne Ilūkstes novada kā patstāvīgas
pašvaldības saglabāšana, nedz arī citi pašvaldības ierosinātie
administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumi neatbilstu vismaz
vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novadā
ir reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs.
Tiesa konstatēja arī to, ka likumdevējs nav norādījis racionālus
apsvērumus tam, kāpēc, izveidojot jauno Augšdaugavas novadu bez tā
teritorijā esoša reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, ir
pieļauta atkāpšanās no reformas pamatā esošā kritērija un kā ar šādu
risinājumu iespējams sasniegt reformas mērķi. Tātad, lemjot par
līdzšinējā Ilūkstes novada iekļaušanu jaunajā Augšdaugavas novadā, kurā
nav valsts attīstības plānošanos dokumentos noteikta reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centra, likumdevējs nav ievērojis reformas
mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi. Līdz ar to Administratīvo
teritoriju likuma pielikuma 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18.,
10.21. un 10.23.apakšpunkts neatbilst Satversmes 1.un 101.pantam.
ST secināja, ka līdzšinējais Carnikavas novads iedzīvotāju skaita
ziņā neatbilst reformas pamatā esošajam kritērijam par minimālo
iedzīvotāju skaitu Pierīgas novadā. Savukārt jaunais Ādažu novads
atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Turklāt jaunais Ādažu
novads ir ģeogrāfiski vienots un tajā kopā ar līdzšinējā Carnikavas
novada iedzīvotājiem būs vairāk nekā 15 000 iedzīvotāju. Tādējādi,
lemjot par līdzšinējā Carnikavas novada iekļaušanu Ādažu novadā,
likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
ST secināja, ka līdzšinējā Rugāju novadā nav reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Rugāju novada kā
patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu vismaz vienam no reformas
pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt
reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Savukārt jaunais
Balvu novads, kurā iekļauts arī līdzšinējais Rugāju novads, atbilst
reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Tādējādi, lemjot par līdzšinējā
Rugāju novada iekļaušanu Balvu novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas
mērķi un kritērijus.
ST secināja, ka līdzšinējā Iecavas novada teritorijā nav reģionālās
vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Šāda attīstības centra nebūtu
arī nevienā no Iecavas novada piedāvātajiem līdzšinējo novadu
apvienošanas variantiem. Tādējādi ne Iecavas novada kā patstāvīgas
pašvaldības saglabāšana, nedz arī citi pašvaldības ierosinātie
administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumi neatbilstu vismaz
vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem – tam, ka novada
teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram.
Savukārt jaunais Bauskas novads, kurā
iekļauts arī līdzšinējais Iecavas novads, atbilst reformas pamatā
esošajiem kritērijiem. Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā Iecavas novada
iekļaušanu Bauskas novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
Tāpat ST secināja, ka līdzšinējā Rundāles novadā nav reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Rundāles novada kā
patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu vismaz vienam no reformas
pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt
reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Savukārt jaunais Bauskas novads atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā Rundāles novada iekļaušanu Bauskas novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
Tiesa secināja, ka līdzšinējā Auces novada teritorijā nav reģionālās
vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Šāda attīstības centra Auces
novadā nebūtu arī tad, ja tam tiktu pievienoti citi pagasti, kas agrāk
bijuši Auces rajona sastāvā. Tādējādi Auces novada kā patstāvīgas
pašvaldības saglabāšana, kā arī pašvaldības ierosinātais administratīvi
teritoriālā iedalījuma risinājums neatbilstu vismaz vienam no reformas
pamatā esošajiem kritērijiem, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centram. Savukārt jaunais Dobeles novads
atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Līdz ar to, lemjot par
līdzšinējā Auces novada iekļaušanu Dobeles novadā, likumdevējs ir
ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
Tāpat līdzšinējā Ozolnieku novadā nav reģionālās vai nacionālās
nozīmes attīstības centra. Tādējādi Ozolnieku novada kā patstāvīgas
pašvaldības saglabāšana neatbilstu reformas pamatā esošajam kritērijam,
proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes
attīstības centram. Tomēr šāda attīstības centra nav arī jaunajā
Jelgavas novadā, kurā plānots iekļaut Ozolnieku novadu.
ST konstatēja arī to, ka likumdevējs nav sniedzis racionālus
apsvērumus tam, kāpēc, izveidojot jauno Jelgavas novadu bez reģionālās
vai nacionālās nozīmes attīstības centra, ir pieļauta atkāpšanās no
reformas pamatā esošā kritērija un kā ar šādu risinājumu iespējams
sasniegt reformas mērķi. Tātad likumdevējs, lemjot par līdzšinējā
Ozolnieku novada iekļaušanu jaunajā Jelgavas novadā, kurā nav reģionālās
vai nacionālās nozīmes attīstības centra, nav ievērojis reformas mērķi
un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi. Līdz ar to Administratīvo
teritoriju likuma pielikuma 18.1., 18.8. un 18.10.apakšpunkts neatbilst
Satversmes 1.un 101.pantam.
Tāpat ST secināja, ka līdzšinējā Salas novadā nav reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centra. Šāda attīstības centra nebūtu arī
Jēkabpils novadā, ja tajā netiktu iekļauta Jēkabpils pilsēta. Tātad
Salas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana, kā arī citi
pašvaldības ierosinātie administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumi
neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem,
proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes
attīstības centram. Savukārt jaunais Jēkabpils novads atbilst reformas
pamatā esošajiem kritērijiem. Tas ir ģeogrāfiski vienots, un tā
teritorijā ir nacionālās nozīmes attīstības centrs – Jēkabpils. Līdz ar
to, lemjot par līdzšinējā Salas novada iekļaušanu Jēkabpils novadā,
likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
ST secināja, ka līdzšinējā Salacgrīvas novada teritorijā nav
reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tā nebūtu arī
Piejūras novadā, ja tāds tiktu izveidots atbilstoši Salacgrīvas
pašvaldības priekšlikumam. Tādējādi Salacgrīvas novada kā patstāvīgas
pašvaldības saglabāšana un arī Piejūras novada izveidošana neatbilstu
vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka
novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības
centram. Savukārt jaunais Limbažu novads atbilst reformas pamatā
esošajiem kritērijiem. Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā Salacgrīvas
novada iekļaušanu Limbažu novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas
mērķi un kritērijus.
Tāpat arī līdzšinējā Alojas novadā nav reģionālās vai nacionālās
nozīmes attīstības centra. Tādējādi Alojas novada kā patstāvīgas
pašvaldības saglabāšana neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā
esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novadā jābūt reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centram. Savukārt jaunais Limbažu novads
atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Līdz ar to, lemjot par
līdzšinējā Alojas novada iekļaušanu Limbažu novadā, likumdevējs ir
ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
ST secināja to, ka Babītes novada iedzīvotāju skaits neatbilst
reformas pamatā esošajam kritērijam par iedzīvotāju skaitu Pierīgas
novados. Savukārt jaunais Mārupes novads, kurā reformas ietvaros
iekļauts līdzšinējais Babītes novads, atbilst reformas pamatā esošajiem
kritērijiem. Tādējādi, lemjot par līdzšinējā Babītes novada iekļaušanu
Mārupes novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
ST secināja, ka Kandavas novada kā patstāvīgas pašvaldības
saglabāšana, kā arī atsevišķu administratīvi teritoriālā iedalījuma
vienību pievienošana šim novadam neatbilstu vismaz vienam no reformas
pamatā esošajiem kritērijiem, saskaņā ar kuru novada teritorijā jābūt
reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Savukārt jaunais
Tukuma novads atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem.
Tiesa secināja, ka līdzšinējā Mazsalacas novadā nav reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Mazsalacas novada kā
patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu vismaz vienam no reformas
pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt
reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Savukārt jaunais
Valmieras novads atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Līdz ar
to, lemjot par līdzšinējā Mazsalacas novada iekļaušanu Valmieras novadā,
likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
Jau ziņots, ka citā lietā ST 12.martā atzina, ka Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto likumā noteiktā Skultes pagasta iekļaušana
Saulkrastu novadā neatbilst Satversmei, bet 28.maijā par neatbilstošu
Satversmei atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam.
