Ilgas pēc gaismas
Valsts svētkus, kā ierasts, svinu kopā ar ģimeni. Kopā gatavojam svētku mielastu, klājam galdu, sapošam māju sarkanbaltsarkanās krāsās, baudām svētku koncertu. Šogad īpašu – Bauskas kultūras centra sarūpēto, ko translēja dienu pirms valsts svētkiem.Baudot 18. novembri mājās kopā ar ģimeni, jau vairākas reizes man pietrūkusi viena lieta – pilsētas gaismas. Šķirstot savu sociālo tīklu lapu, pamanīju, ka Ogre ir saposta valsts svētkiem, līdzīgi bija arī Iecavā, netālu no Bauskas esošajā Īslīces pagasta Rītausmu ciemā arī mirdz sarkanbaltsarkanās gaismas, bet Bauska… diemžēl kārtējo reizi tāda nabadzīga un tumsā grimstoša. Zinu, svētkus svin ar ģimeni, aicina ikvienu šos svētkus svinēt mājās, bet gribas, lai šie īpašie datumi nav tādās ikdienišķās, iespējams, vienmuļās krāsās, bet gan gaiši. Tādēļ jau kalendārā šie datumi ir citādākā krāsā – tā ir mums īpaša, svarīga diena.
Pilsētas sapošanu es salīdzinu ar mājas sakopšanu svētkiem. Iedomājamies, ka mēs visi esam mājinieki, kuri savu pilsētu gatavo svētkiem – klājam svētku galdu, iededzam svecīti. Kāpēc tā nevar būt pie mums, Bauskā? Kāpēc jābrauc kur citur, lai iepazītu citu pilsētu «svētku galdus»? Man taču arī gribas palielīties kursabiedriem, draugiem citās Latvijas vietās, kādi mēs varam būt skaisti, kādi diženi.
Jā, daudziem šķitīs, ka varam tik runāt bez jebkādas darīšanas. Gribētos aicināt pašvaldību kādu dienu apvienot baušķeniekus un kādu dekoru sagatavot, piemēram, jau Ziemassvētkiem. Labs pasākums un pievienotā vērtība ir garantēta! Ceru uz drīzu pilsētas sapošanu jau adventes laika un Ziemassvētku noskaņās.
