Sabiedrība un uzņēmēji pagurst no Ukrainas kara bēgļu uzņemšanas, intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam “Rīta panorāma” sacīja iekšlietu ministrs Kristaps Eklons.
Viņš atzina, ka uzreiz pēc Krievijas armijas atklātā iebrukuma Ukrainā daudziem bija cerības, ka karš drīz beigsies un viss atrisināsies, tomēr tā nenotika, tādēļ arī entuziasms noplaka, iestājās pagurums, kas ir cilvēcīgi un saprotami.
Amatpersona neslēpa, ka no vairākām pašvaldībām nāk signāli par grūtībām turpināt izmitināt bēgļus no Ukrainas. “Pat saglabājot esošo finansējumu, ir uzņēmēji, kuri saka “nē, mēs pārtrauksim”, un tāpēc mums ir jāmeklē citi risinājumi,” sacīja ministrs, aicinot iedzīvotājus izskatīt iespējas brīvprātīgi izmitināt pie sevis Ukrainas bēgļus privātā kārtā.
Jautāts, vai valstij vairs nav iespēju, kur izmitināt Ukrainas bēgļus, piemēram, studentu viesnīcās, Eklons atbildēja, ka tās drīz būs vajadzīgas pašiem studentiem.
“Jautājums ir ļoti plašs, un tieši tā tas tiek risināts – sadarbojoties gan ar pašvaldību, gan Labklājības ministriju, gan Ekonomikas ministriju, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tiek meklēti visi iespējamie risinājumi, lai mēs būtu gatavi mainīt spēles noteikumus,” par iespējām izmitināt kara bēgļus sacīja ministrs.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas rīcībā esošo informāciju, līdz šim Latvijā ir ieradušies aptuveni 32 000 līdz 33 000 Ukrainas bēgļu, no kuriem apmēram 12 000 ir izvietoti mitekļos ar valsts vai pašvaldību gādību, bet pārējie paši atraduši, kur apmesties.
Kā ziņots, jau pagājušajā nedēļā Rīgas mērs Mārtiņš Staķis LTV sacīja, ka valstij ir jāparedz lielākas kompensācijas par bēgļu izmitināšanu viesnīcās, pretējā gadījumā tās šos pakalpojumus vairs nesniegs un bēgļu izmitināšanai būs jāmeklē jaunas vietas.
Staķis uzsvēra, ka bēgļu uzņemšana Rīgā turas uz “diviem vaļiem” – ļoti lielu daļu pie sevis uzņem iedzīvotāji, bet daļai mitekļus nodrošina pašvaldība. Pirms pāris nedēļām daļa pašvaldības izmitināto bēgļu jau pārvietota no viesnīcām uz pieticīgākiem hosteļa tipa mitekļiem.
Politiķim ir bažas, ka arī šīm viesu izmitināšanas iestādēm valdības piedāvātā cena šķitīs par zemu, tāpēc tās no jūlija varētu atteikties no sadarbības, tāpēc ar tām sāktas sarunas par risinājumiem, lai cilvēki netiek izlikti uz ielas.
Pilsētas mērs uzskata, ka Rīgā noteikti būtu jāparedz lielākas kompensācijas par izmitināšanu, jo tā ir dārgāka nekā citas pilsētas valstī. Viņa skatījumā, risinājums nevarot būt arī bēgļu pārvietošana uz skolām, jo tām pēc pāris mēnešiem atkal būs jāuzņem skolnieki.
Pašlaik pašvaldība izmitina ap 2080 bēgļus no Ukrainas.
Pēc Staķa stāstītā, katru dienu Rīgas bēgļu atbalsta centrā reģistrējas 100 līdz 150 jauni bēgļi, lielākais skaits no kuriem ir no Mariupoles. Turklāt Latvijā nonākušie bēgļi arvien skaudrāk sākot saprast, ka viņi šeit varētu palikt uz ilgāku laiku, ko apliecinot lielais pieteikumu skaits uz vietām izglītības iestādēs, piebilda Staķis.
kapec pats ministrs nepienem pie sevis majas?
Latvija cukurbietes vairs neaudze——vini var doties atpakal uz savam majam
Tad jau Latvijas ukrainizācijas plāns sāk ‘” buksēt ” ?