Vai Grinčs valda?
Sakiet, ko gribat, bet dzīvojam paradoksu laikā. Pieļauju, ka vēl pirms 200 gadiem mūsu senči būtu ļoti izbrīnīti, ja uzzinātu, ka laikmetā, kuru, salīdzinot ar lāpu laikiem, var saukt par gaismas laikmetu, godā ceļ tos, ar kuriem Ziemassvētkos pēc ticējumiem jācīnās, – mošķus.
Lai jauniešiem būtu saprotamāk, jo izrādās, ka pat 30 gadu vecā paaudze par šiem nerunā, teikšu vienkārši – runā, ka iestājies Grinča laiks. Savulaik visas Ziemassvētku izdarības, trokšņošana un daudz, daudz dažādu uguņu bija ar mērķi tumšākajā ziemas laikā dzīt prom tumsu ar visiem tiem mošķiem, tādu kā Grinču, kas tumsā dzīvo un grib gaismu apēst.
Laiki iet un mainās, un Ziemassvētku laikā atzīmē ne tikai šo mošķu prom dzīšanu, Betlēmē dzimušā puisēna dzimšanas dienu, bet arī vienkāršu un jauku vismaz jau pusgadsimtu vecu dāvanu pasniegšanas tradīciju. Lai radītu prieku un labsajūtu, gaismiņas jau ir ne tikai pret mošķiem, bet lai vienkārši būtu patīkami un skaisti.
Un tad ir politiķi – gan novada, gan lielo pilsētu, gan Eiropas mērogā… Eiropas mērogā domā, ka jāaizliedz noteikti svētku nosaukumi un tradīcijas, jo kādam tie traucējot. Lielo pilsētu un novada mērogā izvēlas apsveikumus, kuru doma lielākajai daļai nav saprotama jeb izvēlas nepamanīt, ka pilsētas iedzīvotāji gaida gaišus un priecīgus svētkus.
Ja ņem vērā, ka seno laiku ticējumos Ziemassvētkos dzina prom mošķīšus, tad tagad izskatās, ka svētku gaisotnes iztrūkums ļāvis šiem ierasties lielā daudzumā, izplatīt plaši prāta tumsu un radīt domu, ka svētkus nevajag. Ne velti interneta komentāros vaicā: «Vai Grinčs valda?» Vai šogad cilvēkos tumsa pārspējusi gaismu? Vai nākamgad mošķīšu būs vēl vairāk?
