Liela daļa Covid-19 radīto nepatikšanu varētu beigties vēlā
pavasarī, bet pēc tam būs jāvērtē, vai šai slimībai ir sezonāls raksturs, un kā
vīrusa dažādajiem paveidiem pielāgojamas vakcīnas, intervijā žurnālam
“SestDiena” paudusi Imunizācijas valsts padomes (IVP) priekšsēdētāja,
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja
Dace Zavadska.
Viņa
domā, ka nākotnē ir sagaidāmi jauni Covid-19 varianti, un līdz aprīļa beigām
teju visi šo slimību jau būs izslimojuši – gan vakcinētie, gan nevakcinētie.
Tas gan automātiski nenozīmējot, ka vakcīnas būtu ne visai efektīvas.
“Negribu teikt, ka vakcīnas nav labas. Tās ir labas, tās izglāba pasauli
kaut kādā veidā. Bet, ja mēs ar tām gribam palikt ilgstoši, tās ir
jāuzlabo,” norāda profesore.
Vaicāta,
vai 2022.gada Covid-19 pandēmijas ziņā būs labāks par aizvadīto, Zavadska
atgādina, ka “tas, ko mēs šodien sakām par kovidu, pēc pāris nedēļām vai
mēneša, iespējams, būs mainījies,” tāpēc labāk runāt par to, ko zinām
tagad, nevis apgalvot, kā būs nākotnē.
“No
tā, ko jau zinām par omikronu, ir redzams, ka tas izplatīsies. Tiek prognozēts,
ka janvāra vidū un beigās omikrons Eiropā būs dominējošais variants. Vai tas
izspiedīs delta variantu, vai arī būs abi varianti kopā, mēs šodien nezinām.
Tajās valstīs, kurās omikrons ir izplatījies vairāk, – Skandināvijas valstīs,
Lielbritānijā – hospitalizācija ir par 50-70% mazāka nekā deltai. No vienas
puses, tas ir labi. Slimos visi, inficēsies arī vakcinētie,” norāda mediķe.
Lūgta
vērtēt atsevišķu iepriekš pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu mīkstināšanu
pirms Jaunā gada, viņa pauž bažas, ka sekas tam var atstāt negatīvu ietekmi uz
veselības aprūpes sistēmu. “Ceru, ka tie, kas palaida, rēķinās ar to, kāda
var būt situācija slimnīcās janvāra beigās. Mediķu un visas veselības aprūpes
sistēmas pienākums jau paliks, bet domāju, ka ne visi vēlreiz izturēs to
fizisko un emocionālo spēju sasprindzinājumu, kāds bija rudenī.”
Runājot
par balstvakcināciju un omikrona paveidu, Zavadska atzīst, ka ieguvēji būs tie,
kuri tā dēvēto trešo vakcīnas devu saņēma vēlāk, jo tās efekts attiecībā pret
omikronu darbojoties ne vairāk kā desmit nedēļas. Taču vislabāk pasargātie esot
cilvēki, kuri ir gan vakcinējušies, gan izslimojuši Covid-19. Tas gan nenozīmējot,
ka vakcinētajiem ir vērts apzināti mēģināt saslimt, lai uzlabotu savu
imūnreakciju, jo riski esot lielāki nekā iespējamais ieguvums – mirst arī
vakcinētie Covid-19 pacienti, viņa atgādina.
IVP
vadītāja paredz, ka Covid-19 radītā situācija lielā mērā mainīsies vēlā
pavasarī. “Kad mēs visi būsim vakcinēti un izslimojuši vai tikai
vakcinēti, vai tikai slimojuši, kad nāks nākamie varianti, būs jāskatās, vai
šim vīrusam būs sezonalitāte. (..) Vārdu sakot, domāju, ka mēs šito balli
beigsim līdz vēlajam pavasarim, vasara droši vien būs labāka, un pēc tam, ja
vakcīnas mums vēl būs vajadzīgas, tās būs jāpielāgo – ražotāji ir pateikuši, ka
viņi to var izdarīt. Nedomāju, ka visiem būs nepieciešama balstvakcinācija. Tā
vairāk būs vajadzīga vecumā virs 65 gadiem, cilvēkiem ar blakusslimībām,
imūnsupresētajiem.”
Daļai
iedzīvotāju, iespējams, Covid-19 nākotnē būs pazīstams vien kā sezonāls vīruss,
kurš kādu brīdi “uzliks uz pauzes, kādu varbūt nopietnāk, kāds varbūt
nonāks slimnīcā, bet vakcīnas būs pieejamas visiem, droši vien arī turpmāk par
valsts naudu,” prognozē speciāliste.
Jautāta,
cik ilgi sabiedrībā vēl varētu būt jānēsā sejas aizsargmaskas, Zavadska pauž
cerību, ka šo prasību varētu atcelt pavasarī.
Intervijā
“SestDienai” mediķe arī uzteic Valsts policijas darbu, cenšoties
izķert viltotos vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātus. “Jūtam nopietnu
policijas darbu, patiesi neformālu attieksmi. Jau vasarā viņi nāca un lūdza
padomus, un meklēja visādus veidus, kā atklāt viltus sertifikātus, lai palīdzētu
sabiedrībai. Man ar policiju citās jomās nav īpaši nācies saskarties, bet, ja
tā tikpat ieinteresēti darbojas arī tajās jomās, tad cepuri nost!” vērtē
Zavadska.
