www.bauskasdzive.lv
Zemnieku saimniecības «Eriņi» Spolnieku demonstrācijas laukos, kas ir Bauskas novada Dāviņu pagastā, trešdien, 22. jūnijā, notika tā dēvētā Lauku diena, kas reizē bija unikāls Eiropas kopprojekts.
Unikalitāte ir tajā, ka pirmo reizi neatkarīgas kompānijas «Syngenta seeds» – sēklu selekcijas firma, kas rada jaunas šķirnes un hibrīdus, kā arī izplata to sēklas; vieni no pasaulē vadošajiem augu aizsardzības līdzekļu ražošanas uzņēmumiem «Syngenta» un «Adama» sadarbībā ar profesionālo un pieredzes bagāto Grantiņu ģimenes zemnieku saimniecību «Eriņi» kopā veic lauku izmēģinājumus, «Bauskas Dzīvei» skaidro Aigars Leitis, «Syngenta seeds» tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs.
Firmas «Adama» tirdzniecības vadītāja Latvijā Evita Šķestere savukārt šo sadarbības projektu nosauca pat par maģisku, jo kopā strādā zinātnieki un lauksaimnieki, lai rezultāts būtu ekonomiski pamatots un videi draudzīgs.
Lauku dienas apmeklētāji – daudzi novada un Latvijas zemnieki – tika iepazīstināti ar vismaz 11 ziemas rapša šķirnēm, astoņām ziemas kviešu, sešām ziemas miežu šķirnēm. Īpaša vērība veltīta jaunumam – hibrīdajām ziemas miežu šķirnēm. A. Leitis uzsver hibrīdu priekšrocības – tie labāk pacieš nelabvēlīgos laikapstākļus, arī sausumu, mazināta slimību ietekme, lielākas ražas var iegūt. «Eriņos» izmēģinājumu laukos skatītās ziemas miežu hibrīdās šķirnes, piemēram, jaunums ‘SY Dakoota’ vai ‘SY Baracooda’ un citas izskatās labi, kā teic A. Leitis, «varētu iet uz augstām ražām, jo tagad pietiek gan mitrums, gan siltums, gan arī šie augi pietiekami pabaroti un aizsargāti no slimībām. Varētu iegūt pat 8 – 10 tonnas graudu no hektāra.»
Kā lauksaimnieki jokoja – rapša lauks esot labs, ja uz rapša uzlikts kaķis tam pa virsu varot lauku pārskriet, tik stingri un blīvi augiem jāturas. Kaķi neviens līdzi nebija paņēmis, bet tāpat speciālisti vērtēja, ka ziemas rapsis labi audzis, tajā paslēpties var.
«Syngenta» Latvijas nodaļas vadītājs Gaidis Meikšāns un Evita Šķestere no «Adama» rūpīgi vērtēja, kā laukos pielietotas tehnoloģijas, augu aizsardzības līdzekļi. Pašlaik slimību izplatība neesot novērojama, vietām pavisam minimāli, vērā neņemamā daudzumā miltrasa un dzeltenplankumainība. Tomēr esot jāpatur prātā, ka lielajā siltumā, ko sola, būs slimību apdraudējums.
«Šogad ir visas iespējas iegūt lielu ražu, bet visas iespējas arī tur, kur nebūs ievērotas tehnoloģijas un apstrādāti lauki ar augu aizsardzības līdzekļiem, ka var būt lieli zaudējumi,» prognozē G. Meikšāns.
«Bauskas Dzīves» uzrunātie zemnieki praktiķi atzina, ka jāatbrauc uz «Eriņiem» vēl vēlāk, lai paraudzītos, kā katra šķirne tiek kulta, kāda raža. Tā vēl labāk varētu izvēlēties, kuru kviešu vai rapša šķirni iegādāties.
Grantiņu zemnieku saimniecības «Eriņi» platība ir 2600 hektāru, no tiem 1600 hektāros aug ziemas kvieši, 660 ha – ziemas rapsis, pārējā platībā vasaras kvieši, pupas. Vairāk kā 15 hektāru atvēlēts dažādu kultūru un šķirņu izmēģinājumu laukiem.
Plašāk par šo tematu lasiet «Bauskas Dzīves» drukātajā versijā 28. jūnijā.
Plātīzeri.No tā maize lētāka nepaliks
Izcili , ieisaitīties , prast paņēmt labāko !
Īgņa ko tu pats esi izdarījis labu. Ne jau viņi uzliek cenas tai maizītei to pasaki mūsu valdībai.
arī videi draudzīgs, bet, vai cilvēkam? Neko neteiktu, ja, nekaitējot videi, nepiesārņojot augsni un vēlāk tuvējās ūdenstilpes, šādu augstražīgu hibrīdu ražu pārdotu prognozējamajiem bada cietējiem. Bet, izskatās, to baros arī vietējiem, kur varbūt graudā ir gēni no cilvēka pārtikā līdz šim nelietojamiem graudaugiem, kas ir dzīvelīgāki un slimību izturīgāki, kā jau nezāles. Kāpēc to saku? Tāpēc, ka lauksaimniecības tirgus pilns ar tādiem produktiem, kas pēc garšas un smaržas sen vairs neatgādina vēl pārdesmit gadus atpakaļ baudīto kartupeli, gurķi un tomātu. Jājautā, kura auga gēni ir “pārstādīti” tai pašā tomātā, lai tas smuks un nesavītis uzglabātos mēnešiem? Kā garšo veikalā pirkts gurķis- vismaz man tas liekas kā bezgaršīgas un bez smaržas, gumijai līdzīgas konsistencences baudīšana. Vai kāds vēl atceras, kā savulaik smaržoja kvartāls Rūpniecības ielas galā, kur savulaik atradās maizes ceptuve, kā smaržoja maizes veikals Rīgas ielā? Visu to vairs neatgriez, bet mēs joprojām dzīdamies pēc peļņas modificējam un modificējam, vien brīnāmies, vēža slimnieku arvien vairāk un vairāk, neskatoties uz “zaļo koridoru” un citiem sasniegumiem šīs slimības ārstēšanā.
Maize septembrī maksāšot 4 €.
Birūte stāvus bagāta paliks, nododot graudus rudenī!!))
Nerakstiet muļķības un nerakstiet komentārus, ka zemnieki vainīgi pie maizes cenas.
Papētiet maizes kukulīša ceļu no ceptuvēm līdz veikala plauktiem un tad sapratīsiet maizes cenas!
arī zemnieki “jāsaprot”, jo pagājušā rudens ražas graudus viņi pārdod ne jau par pagājušā rudens cenām, bet vismaz divreiz dārgāk, bet Zemnieku saeimas pārstāvji jau kladzina par kārtējām subsīdijām. Tad pārdodiet tos pagājušās ražas graudus par normālu cenu, jo tiem netika izmantoti ne dārgie minerālmēsli ne degviela