Reģistrēts Iecavas pilsētas ģerbonis

Reģistrēti vairāku pašvaldību ģerboņi, liecina Kultūras ministrijas (KM) paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Ropažu novada ģerbonī sarkanā laukā attēloti četri sudraba pavedienpāļi, kas ir savīti kopā pīnē. Saulkrastu novada ģerbonī zilā laukā ir zelta saule ar pamīšus taisnu staru un ozollapu vainagu.

“Šķelts ar labo un kreiso slīpstūri: zelts un zils. Zilā laukā sudraba senlatviešu kareivis tādā pašā lecošā zirgā ar paceltu kaujas cirvi labajā rokā un apaļu sarkansudrabsarkanu vairogu valsts karoga krāsu samēros kreisajā rokā,” KM apraksta Cēsu novada ģerboni.

Reģistrēts arī Iecavas ģerbonis, kurā redzams šķērsām četrdalīts sudrabs ar zilu. Uz dalījuma attēlots šķērskrusts, šķērsām skaldīts un dalīts – no viena uz otru, tam vidū likts zelta zvans.

Iecavai, līdz ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) iegūstot pilsētas statusu, bija nepieciešami savi oficiālie simboli. Tāpēc tika izstrādāts pilsētas ģerbonis un karogs, skaidroja Bauskas novada administrācijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Beata Logina.

Vēl 2021. gadā Iecavas novada pašvaldības lēmējvara vienojās, ka pēc ATR Iecavai saglabājama līdzšinējā novada identitāte ar zvana un krustceļu attēlojumu. Iecavas pagastam ir pārapstiprināts bijušais novada (agrāk pagasta) ģerbonis, savukārt pilsētas ģerboņa izstrādātājam dots uzdevums izveidot tādu, kas saturiski sasauktos ar bijušo novada ģerboni.

B. Logina norādīja, ka no heraldikas speciālista Edgara Sima piedāvājuma Iecavas apvienības pārvalde izvēlējās tādu, kura centrā attēlots zelta zvans, bet aizmugurē – krustota heraldiska kompozīcija. Mākslinieks šo variantu raksturoja kā greznu un simboliski spēcīgu.

Ģerbonī nolasāma Iecavas pilsētas ģeogrāfiskā atrašanās vieta nozīmīgu ceļu krustpunktā. Izstrādātā krusteniskā figūra Latvijas heraldikā ir unikāla – tāda nav atrodama nevienas citas pilsētas ģerbonī. Turklāt stilizētais krustojums sastāv no bultām, kas simbolizē Iecavas pilsētas virzību uz attīstību.

Ir saglabāta arī zvana spēcīgā simbolika. Autors uzzīmējis atšķirīgu – modernāku un telpiskāku – zvanu. Jau kopš viduslaikiem heraldikā zvans simbolizējis katras pilsētas sirdi (baznīcu, tirgus laukumu, rāti jeb pašpārvaldes namu) un tautas modināšanu. Ietverta arī vēsturiska atsauce uz dzelzs apstrādes tradīcijām, kas ar Iecavas vārdu saistījušās hercoga Jēkaba laikā.

Izvēloties pilsētas ģerbonim šādu māksliniecisko risinājumu, tika veidots saskaņots heraldisks ansamblis ar Iecavas pagasta ģerboni. Tāpat tika saglabāts līdzšinējais vēstījums: lai Iecavas vārds tālu skan! Pilsētai piedāvāts lietot devīzi: ‘’Lai tālu skan!’’