Lielu daļu lauku veikalu nebūtu, ja tajos netirgotu alkoholu. Šādu skumju un satraucošu ainu iezīmē gan nozares asociācijas, gan paši tirgotāji, ziņo Latvijas Radio.
“Šī ir konkrētu uzņēmēju pašu norādīta lieta, ko viņi saka, ka, ja viņi šajos veikalos netirgotu alkoholu, būtu problēmas nodrošināt veikala pastāvēšanu. Jautājums – vai mēs gribam veikaliņus vai mēs negribam?” Tā, vēl īsi pirms Jāņu brīvdienām, diskutējot par alkohola patēriņa ierobežošanu, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja Ekonomikas ministrijas pārstāvis Didzis Brūklītis.
Šādi apgalvojumi ir gana skaļi. Ja patiesi, tad arī satraucoši. Tādēļ Latvijas Radio mēģināja noskaidrot – kā ir patiesībā. Vai patiesi lauku veikalus “virs ūdens” tur tikai vietējie iedzērāji? Brūklītis savu apgalvojumu raidījumā balstīja datos, ko ministrijai sniegusi Latvijas Tirgotāju asociācija. Tās līdzpriekšsēdētājs Dainis Domiņš apstiprina – situācija ir skaudra. Alkohols ir lielas daļas lauku veikalu peļņas pamatā.
“Jā, tā ir tirgotāju asociācijas informācija. Tā informācija tiek iegūta tieši no tirgotājiem, no mazajiem lauku veikaliem, kuri daudzi ir arī asociācijas biedri. Tas bija lielākās daļas mazo veikalnieku teiktais – alkohols principā izvelk visu to tirdzniecības nastu, jo alkohols ir tas, kuram ir lielākais uzcenojums. Un bieži vien tas spēj kompensēt, piemēram, piena produktu ļoti minimālo uzcenojumu.
Principā alkohols izvelk mazo veikalu dzīvību. Tā ir skarba, bet realitāte,” atzina Domiņš.
Likumsakarīgi – lai nosargātu veikalus, asociācija, lai arī cilvēcīgi atbalsta kādus alkohola tirgošanas ierobežojumus laukos, tomēr apzinās, ka no biznesa viedokļa tos nevar atbalstīt. To, ka grādīgie dzērieni veikalos ārpus pilsētām sastāda lielu pārdotā daļu, neslēpj arī veikalu tīkla “Elvi” pārstāve Vineta Grigāne-Drande. “Elvi” strādā uz franšīzes pamata, un tam ir daudz veikalu lauku teritorijās. Grigāne-Drande skaidroja, ka, skatot pieprasītākās preces, jāsecina – starp tām ir alkohols un tabaka, taču lielāko daļu tomēr “Elvi” lauku veikalos sastāda citas preces.
“Ja mēs analizējam pilnīgi visa “Elvi” tīkla datus par tiem veikaliem, kas atrodas nelielākās apdzīvotās vietās, tad, jā, mēs pēc skaitļiem redzam, ka tas ir būtisks pārdošanas apjoms, kas nāk tieši no dzērieniem. Tajā pašā laikā tomēr kopumā prevalē pirmās nepieciešamības pārtikas preces, kas ir piens, piena produkti, augļi, gaļa, dārzeņi, kulinārijas izstrādājumi, maize,” stāstīja Grigāne-Drande.
“Esam apskatījušies pusgada, gada un divu gadu griezumā top 10, kurā neviena nav pārtikas prece. Ir alus, cigaretes un, diemžēl, degvīns,” pastāstīja Mareks Kronbušs, kuram pieder kopumā četri veikali Bauskā un Bauskas novadā. Trīs no tiem ir plaša sortimenta pārtikas veikali, un viens ir specializētais alkohola veikals. Kronbušs iepazīstināja ar vienu no saviem veikaliem Mežotnē. Veikala top 10 pieprasītāko preču saraksts periodā no marta sākuma līdz jūnija pēdējai dienai: pirmajā vietā ir alus, tad degvīns, atkal alus, cigaretes, vēl kāds cits alus. Sesto līdz astoto vietu ieņem cigaretes. Devītajā vietā atkal ir alus. Desmitnieku noslēdz cigaretes.
Veikalu saimnieks Mareks Kronbušs stāstīja, ka cilvēki lauku veikalos neiepērkas. Visi brauc uz pilsētām, kur veikali ir lielāki. Viņš nevēlas samazināt Mežotnes veikala sortimentu un standartus, taču atbildes, kāpēc cilvēki nenāk uz vietējo veikalu, kurā ir visas nepieciešamās preces un pat vēl vairāk, viņam nav. Pārtiku šeit pērk salīdzinoši reti. Daudzi no tiem arī ir cilvēki, kuri maizi un pienu grozā ieliek tajā reizē, kad nāk pēc alus.
“Laukos mēs neredzam turpmāku attīstību. Jau tiek lemts, cik būs rentabli šos uzturēt, jo diemžēl cilvēkiem neinteresē [citas preces],” stāstīja Kronbušs.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Mežotnes veikala vadītāja Dace Kronbuša atsauca atmiņā notikumus kovida pērnās sezonas pīķa laikā. Tad konkrētos periodos bija aizliegta alkohola tirdzniecība, un tas parādīja patieso situāciju.
“Mums nebija pircēju tajā laikā. Mums bija ļoti maz. Tieši tās dienas, kad nedrīkstēja tirgot alkoholu un tabaku. Tas iezīmē, ka cilvēki nāk vairāk pēc alkohola un tabakas. Pārējais [pirktais] bija ļoti maz pārtikas preču,” stāstīja Kronbuša.
Bet ko saka paši lauku veikalu pieprasītāko preču topa veidotāji – proti, vietējie iedzīvotāji? Vai tiešām tā varētu būt, ka laukos veikals ir galvenokārt vieta, kur nopirkt alkoholu un cigaretes? Mežotnē uzvar viedoklis, ka jā.
Man liekas, ka alkoholu visur riktīgi pērk.
Vienā ziņā jā. Alkoholiķi, kad viņiem ir nauda, tad viņi dod vaļā. Viņiem jau pārtika neinteresē. Visur jau tā ir.
Jā, “pa ļubomu” tā ir. Jā! Reāli laukos jau tā ir. Pērk visi alkoholu – aliņus, šņabjus. Pārtikas preces jau tur vispār…
Pilnīgi noteikti – nē. Vasarā varbūt vairāk. Vietējo dzērāju nav nemaz tik daudz.
Es personīgi nē, bet aliņus pērk vietējie puiši, kas nestrādā. Skaldīja man malku, piemēram, un jāmaksā ir, lai viņam iznāktu 2 eiro, lai viņam iznāktu aliņš. Viņš jau izrēķina, cik jāmaksā.
Tikmēr netālu esošajā Rundālē tik drūmās krāsās šo jautājumu vis neskata. Arī vietējā veikalā pārdevējas ārpus ieraksta sacīja – tā gan neesot, ka alkohols te būtu vispieprasītākais. Arī atvēlētais plaukts grādīgajiem ir samērā neliels.
Ministrijas nespēj vienoties par labāko risinājumu
Savukārt Veselības ministrijas Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vecākā eksperte Sanita Lazdiņa, vērtējot Latvijas Radio secināto par lauku veikaliem, norādīja – ministrija jau iepriekš piedāvājusi saīsināt alkohola tirdzniecības laiku. Arī tad Ekonomikas ministrija iebildusi, jo tas saīsinās veikalu darba laiku. Lazdiņa gan sacīja – šāds apgalvojums neesot balstīts pētījumos. Tuvākajā laikā ministrija apņēmusies īstenot pētījumu, kas atbildētu uz citiem ar alkohola patēriņu saistītiem jautājumiem.
“Mēs skatīsimies, kāds varētu būt labums veselības aprūpes sistēmai, ieviešot konkrētas intervences.
Un tur viena no intervencēm ir reklāma. Tur ir arī plānots paskatīties, ja mēs paaugstinātu pircēju vecumu. Tad ir attiecībā uz tirdzniecības laiku, ja mēs saīsinātu. Tad ir par promilēm [atļautā skaita samazināšanu autovadītājiem], un vēl viena ir par akcīzi [tās celšanu],” stāstīja eksperte.
Lazdiņa arī teica – līdzīgu pētījumu pasaulē ir ļoti daudz un tie pierāda ierobežojumu efektivitāti. Taču Ekonomikas ministrija bieži, iebilstot kādiem ierobežojumiem, aizbildinās tieši ar to, ka šādu pētījumi nav veikti Latvijā, tādēļ šobrīd tas tiek plānots.
Tikmēr ekonomikas ministres biroja vadītājs Artūrs Butāns sacīja, ka no ministrijas skatupunkta nebūtu atbalstāmi kādi īpaši ierobežojumi lauku veikaliem. Butāns kolēģiem Veselības ministrijā pārmet dažādu priekšlikumu ierosināšanu bez zinātniska pamata. Butāns teica – Ekonomikas ministrija noteikti atbalsta alkohola patēriņa mazināšanu, taču tas jādara, strādājot ar sabiedrību, nevis radot ierobežojumus, kas apgrūtina arī uzņēmējus, kuru sardzē galu galā stāv Ekonomikas ministrija.
“Mums vienkārši atšķiras redzējumi, kā šī problēma būtu jārisina.
Jo, mūsuprāt, tas, ko šobrīd piedāvā Veselības ministrija, ir vairāk nasta uzņēmējiem, nevis reāla situācijas risināšana. Būtībā alkoholisms, kas ir pārņēmis lielu daļu sabiedrības un ir padomju laiku mantojums, faktiski ir atstāts novārtā kā problēma jau 30 gadus. Mūsuprāt, būtu vairāk jāstrādā ar sociālām kampaņām, jāstrādā ar jaunatni,” izteicās Butāns.
Secinājumi ir skarbi – ar zināmiem izņēmumiem apgalvojums, ka lauku veikalus balsta alkohola tirdzniecība, tomēr ir patiess. Tas iezīmē milzīgus veselības riskus, kuri jārisina ne tikai sabiedrības veselības uzraugiem, bet risinājumi alkoholisma mazināšanai jāmeklē arī kolēģiem citās nozarēs, lai alkohola patēriņu mazinātu, saglabājot arī lauku veikalus.
Svētā trīsvienība!
Jā sen bij laiks pētīt okškerēt cik dzer ko dzer veidot komisijas pētniekus ar lielām algām! Sledziet laukos veikalus! Nu nemaz jau laukos tā nedzer pabrauciet pa laukiem vis tīrs, zeme apstrādāta! Dzerot to nevar izdarīt! Pilsētas pārvēršas par čuhņām, bičotāji jauni cilvēki pie katra veikala ik dienas!
lauku veikali, daudzi no tiem kuri palikuši, tagad laukos ir kas līdzīgs “laimētavām” pilsētās, domāti vien priekš konkrēta kontingenta “apkalpošanas”, lasi- naudas savākšanas no vēl palikušajiem lauciniekiem algas un pensijas dienās, jo prece šajos lauku veikalos bieži vien ir ne pirmā svaiguma un krietni dārgāka nekā pilsētas lielveikalos. Bet tāda jau bija valsts politika- laukos atstāt vien lielsaimniekus un dažus kalpus, jo atmodas laikā, ne vienam vien pamodušais saimnieka gēns, tika veiksmīgi iznīcināts, jo maz mums tādu saimniecību – mazu un viduvēju, kādas redzam Polijā un Rietumeiropas valstīs, lielie nodokļi tās šeit vienkārši iznīcināja
cīgas, alus, lētie vīni tie ir pāķu vitamīni
No laukiem jau brauc lielākā daļa uz pilsētu iepirkties. Lauku veikalos ne cenas ne izvēle, saprotu, ka tā tas vnk ir. Manis pēc lai slēdz kaut vai. Visas tās kolhoznieku barakas komunistu laika, ne tur darba ne iespējas vispār nošķūrēt. Laukos atstāt tikai viensētas un tīrumus.
Tā ir bijis un būs. Mazie veikali fiziski nevar atļauties tādas akciju pakas, kādas piedāvā lielie. Un uz tā rēķina arī zaudē pircēju. Bet pircējs parēķinās, vai viņam nesanāk tomēr izdevīgāk aiziet/aizbraukt uz to pašu Maximu… Un ja vēl pa ceļam ir vēl kas darāms, būs tikai loģiski, ja viņš ies tajā Rimi vai Maximā…
Alkoholam atkal ir pretēji – tuvākā bode.. Varbūt pircējs sākumā paņems lielajā veikalā, bet pēc tam tāpat ies uz tuvāko…
Skarbā realitāte, kas ir pilnīgi pretēja tam, ko mums pirms kārtējām vēlēšanām sola mākoņu stūmēji. Ja neesi izredzēto 5% pulkā, tad tava ikdiena ir izmisīga cīņa par izdzīvošanu, nevis cilvēka cienīga dzīve.
Šnabis, papirosi būs arī vietējā točkā, bet maize ? Un biļete līdz Bauskai, tad maizes cena jau līdzināsies pudelei šņabja. Bravo domāšanai!!!