Infektoloģe: Cilvēkiem jābūt atbildīgiem un jādomā, kā neinficēties ar Covid-19

Līdz ar pieaugošiem Covid-19 saslimstības rādītājiem cilvēkiem jābūt atbildīgiem un jādomā par to, kā neinficēties ar Covid-19, aģentūrai LETA pauda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenā infektoloģe Ludmila Vīksna.

Viņas vērtējumā, Latvijā nav jāievieš papildu epidemioloģiskie ierobežojumi, bet vajadzētu atgādināt cilvēkiem kā potenciāliem Covid-19 infekcijas “saņēmējiem” par atgriešanos pie distancēšanos, izvairīšanos nonākt lielos cilvēku pūļos. Tādējādi varētu izsargāties no inficēšanās ar Covid-19, viņa uzskata.

“Ir jāseko Covid-19 inficēto skaitam. Pie mums slimnīcā lielākā daļa pacientu ir ar nopietnām blakus slimībām, kuras bieži vien vispār nebija ārstētas. Viņi nebija pievērsuši pienācīgu uzmanību savam veselības stāvoklim pirms slimnīcas, tāpēc arī nonāca tur. Cilvēkiem pašiem ir jābūt atbildīgiem un jādomā par to, lai neinficētos,” norādīja Vīksna.

Infektoloģe pozitīvi vērtē Veselības ministrijas (VM) izstrādātos Covid-19 izplatības scenārijus rudenim, jo tie paredz rīcību gan nekontrolējamas infekcijas gadījumā, gan sezonālas infekcijas gadījumā.

“Ja nebūs nekādu pārsteigumu, kas diemžēl ar Covid-19 ik pa brīdim gadās, tad es domāju, ka mēs izkļūsim labāk nekā iepriekš. Slimnīcas ir sagatavojušās smagajiem slimniekiem un, ja atgriezīsies dažādu aizsargmehānismu lietošana, tad viss varētu būt kārtībā,” uzskata Vīksna.

LETA jau rakstīja, ka Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja VM izstrādāto plānu par veselības aprūpes nozares gatavību iespējamai Covid-19 izplatības mazināšanai rudenī.

Kā skaidroja ministrijā, pamatojoties uz Eiropas Slimību un profilakses centra prognozēm un iepriekšējo pieredzi, paredzēti trīs reālākie iespējamie Covid-19 infekcijas izplatības scenāriji, sākot no sezonālas inficēšanās, kas raksturīgs omikrona paveidam – līdz pat nekontrolējamai slimības izplatībai ar būtisku apdraudējumu sabiedrībai un veselības nozarei, kas raksturīgs delta paveidam.

Katram scenārijam plānoti atbilstošie pasākumi – veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana, testēšana, vakcinācija, kontaktpersonu apzināšana, mājas karantīnas nepieciešamība un drošības pasākumu ieviešana. Piemēram, vieglākā scenārija gadījumā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība nebūs būtiski traucēta, saslimušo pacientu ārstēšanā un uzraudzībā pamatā norisināsies pie ģimenes ārstiem. Skrīninga testēšanu veiks riska grupām un augsta slimības izplatības riska vietās un citviet.

Atbilstoši epidemioloģiskajiem scenārijiem izveidoti arī vairāki scenāriji vakcinācijas īstenošanai, sākot no vajadzības vakcinēt tikai riska grupas un beidzot ar plašas sabiedrības vakcināciju, ja notiks saskarsme ar jauniem vīrusa paveidiem, pret kuriem līdz šim iegūtā imunitāte nedarbosies. Piemēram, vieglākajā scenārijā vakcināciju plānots īstenot ģimenes ārstu praksēs un ārstniecības iestāžu vakcinācijas kabinetos, sasniedzot līdz par 65 000 vakcinācijas faktu nedēļā. Savukārt intensīvas slimības izplatības gadījumā vakcināciju plānots izvērst līdz pat 100 000 vakcinācijas faktu nedēļā, iesaistot visas ārstniecības iestādes un atverot vakcinācijas centrus.

Foto: Pexels.com