Koksnes tirgus starp paniku un cenu atslābumu

Krievijas iebrukums Ukrainā Latvijas kokapstrādes uzņēmumiem radīja gan izaicinājumus, saistītus ar izejmateriālu un energoresursu cenām, lielu nenoteiktību, gan arī iespējas īstermiņā labi nopelnīt, kā arī atsevišķās produktu grupās iegūt jaunus klientus un pasūtījumus.

“Swedbank” Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas Kokrūpniecības jomas vadītājs Kristaps Sauketēns tostarp atzīmē, ka būtiskākie apmēri koksnes produktiem, kas līdz šim tika eksportēti no Krievijas un Baltkrievijas uz Eiropu, bija zāģmateriāli, tara, granulas un koka plātnes – saplāksnis, OSB, skaidu plātnes. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sākotnēji tika anulēti starptautiskie sertifikāti FSC un PEFC, pēc tam arī tika noteiktas sankcijas koksnes produktiem no Krievijas un Baltkrievijas. Tas radīja tirgū bažas par koksnes produktu pieejamību un cenu kāpuma gaidas. Savukārt tas veicināja būtisku pieprasījuma pieaugumu, jo pircēji vēlējās piepildīt noliktavas, kamēr cenas nav vēl vairāk pieaugušas.

Sauketēns atzīmē, ka izteikti tas bija zāģmateriāliem, OSB un tarai. “Tas radīja nestabilitāti tirgū un cenas šiem produktiem martā, aprīlī būtiski pieauga,” viņš norāda, vienlaikus atzīmējot, ka šobrīd tirgus jau ir pārsātināts – noliktavas ir pilnas un cenas krīt. Zems zāģmateriālu un taras cenu līmenis sagaidāms arī 2022.gada trešajā un ceturtajā ceturksnī. Vienlaikus cenu korekcija uz leju ir no ļoti augsta līmeņa, un nav sagaidāms, ka cenas atgriezīsies tik zemā līmenī, kāds bija pirms Covid-19 pandēmijas.

Kokmateriāliem, kuri tiek izmantoti celtniecībā – zāģmateriāli un OSB -, pieprasījuma samazināšanos ietekmē arī būvniecības aktivitātes piebremzēšanās saistībā ar pieaugošām kredītu procentu likmēm ASV, saistībā ar dārgiem būvniecības materiāliem Eiropā, kā arī atsevišķu būvniecībā izmantojamu materiālu deficītu, jo tos vairs nevar importēt no Krievijas un Baltkrievijas.

Sauketēns norāda, ka tādējādi daļa investīciju projektu tiek iesaldēta, jo nevar pārnest būvniecības izmaksu pieaugumu uz pasūtītāju. Turklāt ģeopolitiskā situācija investoriem liek rūpīgāk pārdomāt investīcijas, īpaši reģionos, kas ir tuvāk Krievijai.

Šobrīd ir vērojams cenu kritums ne tikai celtniecībā izmantojamiem koksnes produktiem. Arī citās produktu grupās pircēji kļūst piesardzīgāki, ir jūtamas recesijas gaidas. DIY (“dari pats”) tipa produktiem pieprasījuma samazinājums ir saistīts ar to, ka Covid-19 pandēmijas laikā bija ļoti augsts pieprasījums gan Eiropā, gan ASV – kam tas bija aktuāli, jau veica pirkumus. Daudzi veica māju remontus, dārzu iekārtošanu. Pieprasītas bija arī dārza mājiņas. To veicināja vairāk laika pavadīšana mājās ierobežojumu dēļ, naudas ietaupīšana, nebraucot ceļojumos, kā arī valsts pabalsti.

Vienlaikus kokapstrādes uzņēmumiem izaicinājumus rada augstās zāģbaļķu cenas, kuras jau pirms kara Ukrainā bija augstā līmenī, jo 2021.gadā un šā gada sākumā bija augsta ekonomiskā aktivitāte un ļoti liels pieprasījums pēc koksnes produktiem. Tas veicināja pārstrādes jaudu pieaugumu un lielāku konkurenci par zāģbaļķiem, sekmējot zāģbaļķu cenu kāpumu. 2022.gada aprīlī maijā zāģbaļķu cenas sasniedza vēsturiski augstus līmeņus.

Lielai daļai kokapstrādātāju pirmais pusgads veiksmīgs

“Ņemot vērā, ka koksnes produktiem bija labs noiets un iespēja izejmateriālu cenu pārnest uz pircējiem, ražotāji varēja atļauties maksāt dārgāk par izejmateriāliem un vēl labi nopelnīt. Šobrīd pārstrādes uzņēmumu rentabilitāte samazinās, jo daudzu koksnes produktu cenas krītas straujāk nekā zāģbaļķu cenas. Peļņu palīdz saglabāt ražošanas procesa blakus produktu augstās cenas, kā, piemēram, celulozes šķeldai pieprasījumu nodrošina gan Zviedrijas un Somijas celulozes ražotāji, jo celulozes cenas tirgū ir augstas, gan arī vietējie granulu ražotāji un koka plātņu ražotājs,” skaidro Sauketēns.

Ietekme no energoresursu cenu kāpuma kokapstrādē nav kritiska. Pirms kara sākuma energoresursi veidoja vidēji apmēram 5% no izmaksām kokapstrādes nozarē. Lielākas izmaksu pozīcijas bija tikai atsevišķās apakšnozarēs, piemēram, koka plātņu un granulu ražošanā.

“Līdz šim izmaksu pieaugumu ražotājiem ir izdevies veiksmīgi pārnest uz gala produkcijas cenu. Kritiskāka ietekme būtu no gāzes piegādes pārtraukšanas. Kaut arī apkure pamatā tiek nodrošināta ar citiem energoresursiem, gāze ir nepieciešama atsevišķu ražošanas procesu nodrošināšanai,” saka Sauketēns.

Viņš arī norāda, ka līdz šim vairumam Latvijas kokapstrādes uzņēmumu nebija pamata sūdzēties, jo pagājušais gads un 2022.gada pirmais pusgads lielākajai daļai kokapstrādes uzņēmumu ir bijis veiksmīgs. Pateicoties straujām cenu svārstībām, lielai daļai ražotāju ir izdevies īstermiņā labi nopelnīt. Daudzi uzņēmumi plāno tuvākajos gados veikt būtiskas investīcijas efektivitātes un ražošanas apjomu kāpināšanai. Plānus gan var mainīt lielā nenoteiktība noieta tirgos un izejmateriālu pieejamība.

Atsevišķās produktu grupās, kur bija būtisks Krievijas, Baltkrievijas eksports uz Eiropu, Latvijas ražotājiem paveras jaunas iespējas. Var iegūt jaunus klientus un papildu apmērus, jo koksnes produkti no šīm valstīm tika pakļauti sankcijām, piemēram, līdz šim lielāko daļu no Eiropā patērētā bērza saplākšņa importēja no Krievijas un Baltkrievijas.

Panika granulu tirgū

Ģeopolitiskā situācija, kas rezultējās augstās gāzes cenās un bažās par gāzes pieejamību, veicina pieprasījumu pēc koksnes kurināmā. Kurināmās šķeldas un granulu cenas ir pieaugušas 2-3 reizes, salīdzinot ar pagājušā gada līmeni. Tik strauju cenu kāpumu radīja gan pašvaldību un privātpersonu pāreja uz koksnes kurināmo, gan cenas kāpuma gaidas un vēlme nodrošināt kurināmo ilgākam laika periodam.

Sauketēns atzīmē, ka kurināmās koksnes cenas attīstību ietekmēs situācija ar gāzes piegādēm. Ja tiks nodrošinātas stabilas gāzes piegādes, koksnes kurināmā tirgus tuvāko mēnešu laikā varētu nostabilizēties un granulu cenas samazināties. Savukārt, ja Krievijas gāzes piegādes Eiropai turpinās samazināties un būs problēmas ar gāzes vada “Nord Stream 1” darbību, tirgus anomālijas pastiprināsies un kurināmās koksnes cena turpinās augt.

Viņš prognozē, ka pieprasījums pēc kurināmās šķeldas būtiskāk pieaugs 2023.gadā, kad tiks pabeigti šobrīd pieteiktie projekti katlumāju pārejai no gāzes uz šķeldu. “Sagaidāms, ka šīs katlumājas radīs vajadzību pēc papildu aptuveni 1,2 miljoniem beramkubikmetru šķeldas. Šobrīd katlumājas kopā ar rūpniecisko sektoru patērē aptuveni astoņus miljonus beramkubikmetru,” piebilst Sauketēns.

Viņš arī pauž, ka spriedzi nākamajā apkures sezonā varētu mazināt šogad 21.jūnijā apstiprinātās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par koku ciršanu mežā”. Tas varētu veicināt privātos meža īpašniekus nedaudz aktīvāk veikt mežu izstrādi, ja apaļkoka cenas nebūs nokritušās. Arī “Latvijas valsts meži” nedaudz palielina maksimāli pieļaujamos ciršanas apmērus. Pie lielākas mežizstrādes apmēriem palielināsies blakusprodukti gan mežizstrādes darbos, gan koksnes pārstrādes procesā, nodrošinot papildu kurināmās šķeldas apmēru. Turklāt, saglabājoties augstām malkas un papīrmalkas cenām, mežu īpašniekiem būs lielāka interese izstrādāt arī mežus, kuros koksne ir ar mazākām tālākas pārstrādes iespējām, toties noderīga enerģētikā. Izaicinājums kāpināt apmērus būs saistībā ar ierobežotām mežizstrādes jaudām.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss atzīmē, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai ļoti atbalsojās kokmateriālu tirgos – daļā koksnes produktu tirgos notiek strukturālas izmaiņas, bet daļā notiekošais vairāk līdzinās panikas izraisītai rīcībai, tostarp spilgts piemērs panikai ir granulu tirgus. “Diemžēl nav ikmēneša statistikas, bet, ja tāda būtu, varu saderēt, ka tik lielus granulu uzkrājumus nākamajai apkures sezonai mājsaimniecības nekad iepriekš nav veidojušas jau pavasarī un vasaras sākumā,” viņš uzsver.

Klauss min, ka panikai bija labvēlīga augsne – granulu ražotājiem, kas bija orientējušies uz Latvijas mājsaimniecību apgādāšanu, bija ne tikai jāapmierina pastāvīgo klientu pastiprinātais pieprasījums, bet strauji tiem piepulcējās tie, kas agrāk pirka Baltkrievijas un Krievijas granulas. Īstermiņā radās deficīta sajūta, kas veicināja vēl straujāku cenu pieaugumu, nekā tam vajadzētu būt atbilstoši visu izmaksu kāpumam.

“Pieņemu, ka tuvākajās nedēļās situācija uzlabosies, jo ne tikai daudzas mājsaimniecības jau ir neparasti agri sagādājušas krājumus, bet arī aizvien vairāk eksportorientētie Latvijas granulu ražotāji pievēršas vietējai mazumtirdzniecībai, un cena atbildīs reālajam izejmateriālu, elektrības un citu izmaksu kāpumam,” prognozē Klauss.

Viņš piebilst, ka panikā krita ne tikai privātpersonas, bet arī tirgus profesionāļi skuju koku dēļu un taras tirgū. “Teorētiskais pamats tam bija – divas agresorvalstis un Ukraina ik gadu piegādāja apmēram 10% no Eiropas skuju koka dēļu patēriņa. Rezultātā daudzi pirms būvniecības sezonas baidījās nonākt būvmateriālu deficītā un steidza sagādāt daudz lielākus apmērus, nekā tas tam brīdim bija nepieciešams. Tādēļ īsā laikā dēļu cenas uzskrēja gaisā pat virs pērnā gada augstākajiem līmeņiem, bet tikpat strauji tā tagad ir kritusi un krīt, jo ne tikai krājumu līmeņi ir lieli, bet arī tirgū aizvien vairāk pieaug pārliecība par tuvojošos recesiju. Visticamāk, īsu brīdi tirgus nonāks otrā galējībā, bet pēc tam viss stabilizēsies,” min Klauss.

Vienlaikus viņš uzsver, ka joprojām karsts ir bērza produktu tirgus – sākot ar kamīnmalku, kur izejviela ir pārsniegusi 100 eiro par kubikmetru. “Bērza celulozes izejvielas vispār ir pārsniegušas jebkad man atmiņā palikušos cenu rekordus un, šķiet, uzstādīs vēl jaunus, jo Somijai pazuda Krievijas piegādes, bet aizvietotājsugu – eikaliptu – vest no otras pasaules malas ir dārgi. Zināms deficīts ir bērza saplākšņa tirgos, jo iepriekš minētās trīs karā ierautās valstis apmierināja vairākus desmitus procentu Eiropas patēriņa,” saka Klauss.

Pēc meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotajiem datiem, šogad jūnija beigās bērza finierkluču cena sasniedza 137 eiro kubikmetrā.

“E-silva” pārstāvji atzīmē, ka bērza cena aug visu 2022.gada pirmo pusgadu, tostarp jūnijs nebija izņēmums. Bērza finierkluču vidējā cena jūnijā palielinājās viena eiro kubikmetrā robežās, savukārt bērza taras vidējā cena piedzīvoja nopietnu cenas kāpumu, pakāpjoties līdz pat 110 eiro kubikmetrā, kas ir palielinājums par gandrīz piektdaļu. Bērza papīrmalkai cena jūnijā auga par 24%.

Karstais apkures jautājums

Ja Centrāleiropas valstis steidz trūkstošo Krievijas un nepietiekamo sašķidrināto dabasgāzi (LNG) aizstāt ar akmeņoglēm, tad Ziemeļvalstis to risina ar koksnes kurināmo.

“Atļaušos apgalvot, ka tās ir pilnīgas muļķības, ka masveidā izvedam kurināmo šķeldu, badā atstājot vietējo tirgu. Īstermiņā pie vainas drīzāk ir nepietiekama izpratne no centralizētās siltumapgādes, ka iepirkumu konkursu nolikumi ir jāveido tā, lai tajos vēlētos piedalīties piegādātāji, un cenu līmeņi ir pavisam citi nekā iepriekšējā apkures sezonā. Joprojām vairums konkursu noteikumi ir tādi kā laikos, kad Baltkrievijas plaši pieejamā un lētā šķelda izkonkurēja vietējās šķeldas piegādātājus. Šobrīd piegādātāji, apzinoties, ka tirgū teorētiskais pieprasījums un piedāvājums nākamajai apkures sezonai ir tuvu līdzsvaram un pēc šķeldas būs pieprasījums jebkurā brīdī, nav gatavi uzņemties nesamērīgas saistības vai arī šo saistību uzliktos riskus nekautrējas iecenot savā piedāvājumā,” min Klauss.

Viņš arī norāda, ka ar siltumražošanas nozari tiks runāts par vadlīnijām, kas palīdzētu darījumiem un konkursiem noritēt raitāk un adekvātāk esošajai situācijai.

“Savukārt 2023./2024.gada apkures sezonai gan nāks klāt liels papildu kurināmās šķeldas patēriņš, jo daudzi siltumražotāji pārslēdzas no gāzes uz kurināmo šķeldu. Valdības nesen pieņemtie koku ciršanas un atjaunošanas noteikumi vieni paši visus izaicinājumus neatrisinās, tomēr tie dos būtisku artavu, lai nākamgad nebūtu jānonāk reālā deficīta situācijā,” min Klauss.

Arī “SEB bankas” korporatīvo darījumu analītiķe Elīna Spāde atzīmē, ka 2022.gada pirmā puse iezīmēja divējādas tendences: zāģbaļķu cenu normalizēšanos, būvniecības aktivitātes mazināšanās ietekmi un enerģētiskās koksnes cenu pieaugumu.

2022.gada maija beigās, pēc ilgstoša cenu kāpuma, bija vērojama neliela izejmateriālu cenu samazināšanās – gan egles zāģbaļķa (28 centimetri diametrā), gan priedes zāģbaļķa (28 centimetri diametrā) vidējā cena 2022.gada maijā samazinājās par 5%, salīdzinot ar 2022.gada aprīli. Egles zāģbaļķa vidējā cena bija 120 eiro kubikmetrā, tāpat arī samazinājās priedes zāģbaļķa vidējā cena, kas maijā bija 123 eiro kubikmetrā.

“Būvniecības apmēri un aktivitāte ietekmē pieprasījumu pēc zāģbaļķiem, un šobrīd metāla, izolācijas un citu saistīto materiālu pieejamības un loģistikas izmaksu pieauguma rezultātā vērojama neliela aktivitātes samazināšanās. Pēc “Euroconstruct” ekspertu aplēsēm, 2022.-2024.gadā lielākajos Eiropas tirgos sagaidāma būvniecības apmēru stagnācija. Tomēr kara Ukrainā un sankciju ietekmi pilnībā novērtēt šobrīd ir sarežģīti, pastāv daudz neskaidrību un ietekmējošu faktoru,” pauž Spāde.

Viņa arī uzsver, ka enerģētiskās koksnes cenas turpina sasniegt rekordlīmeni pieaugošā pieprasījuma dēļ – neskatoties uz ražošanas apjomu pieaugumu, pieprasījums gan Eiropas tirgos, gan vietēji saglabājas stabils un cenas turpina pieaugt. Ja mājsaimniecību pāreja no gāzes apkures varētu būt lēnāka, tad centralizētās siltumapgādes pāreja ir sākusies – jau šobrīd pieteikti siltumapgādes uzņēmumu projekti ar kopējo jaudu apmēram 270 MW, kas palielinās pieprasījumu pēc kurināmās šķeldas par 16%. Kamēr Latvijā kurināmās šķeldas pietiekamība un pieejamība vērtējama kā laba, vietējais pieprasījums konkurē ar eksportu. Tā kā šobrīd vietējā tirgū cena ir pielīdzinājusies eksporta tirgiem, eksports nākamajā apkures sezonā varētu būtiski samazināties.

Koku ciršanas apmēri pagaidām nepieaug

Savukārt Valsts meža dienestā atzīmē, ka koksne ir nepieciešama pārstrādei Latvijā vai tālākam eksportam, un ciršanas apmēri nav tieši atkarīgi no importa aizlieguma, bet gan no koksnes cenas. Tikai cenas pieaugums var stimulēt meža īpašniekus palielināt koksnes ieguvi. Ņemot vērā, ka mežizstrāde ir atkarīga arī no tehniskām iespējām un pat stādu pieejamības, tad nozare parasti reaģē lēni.

“Šobrīd nav novērojams ciršanas apjomu pieaugums, lai gan primāri tam būtu jāreaģē uz energoresursu cenu pieaugumu, jo daļa no mežā iegūtās koksnes atbilst enerģētiskās koksnes parametriem, bet, pieaugot cenai, enerģētiskās koksnes iegūšana noteikti palielināsies, gan pārdalot nocirstās koksnes sadalījumu sortimentos, gan vairāk cērtot tieši enerģētisko koksni, piemēram, apauguma tīrīšana,” min Valsts meža dienestā.

Foto:pixabay.com