Vecumnieku pagasta atpūtas vietā pie Zvirgzdes Baltās kāpas uzstādītas jaunas koka kāpnes

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) izveidotajā un apsaimniekotajā atpūtas vietā pie Zvirgzdes Baltās kāpas uzstādītas jaunas koka kāpnes, liecina LVM publiskotā informācija.

Jaunās koka kāpnes atpūtniekiem nodrošinās iespēju sasniegt kāpas valnī izveidoto skatu platformu, vienlaikus mazinot smilts erozijas riskus un staigāšanas radīto negatīvo ietekmi uz kāpas augāju.

“Iepriekš apmeklētāji nokļūšanai kāpas augšpusē reizēm izvēlējās taisnāko ceļu – gājēju iemītu taku kāpā, tādējādi veicinot nevēlamo augsnes eroziju. Lai ierobežotu erozijas pastiprināšanos, bet vienlaikus apmeklētājiem tomēr ļautu izmantot taisnāko ceļu līdz skatu laukumam, ir uzstādītas 65 metrus garas kāpnes,” stāsta LVM Vidusdaugavas reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Jānis Belickis.

Kā norāda LVM Rekreācija un medības Koktēlniecības ražošanas vadītājs Jānis Udrass, ka kāpnes izgatavotas LVM Tērvetes koktēlnieku darbnīcā. Trepju izgatavošanai tika izmantotas aptuveni septiņus kubikmetrus priedes un ozola zāģmateriālu. Lai nokļūtu līdz kāpas valnim, jāpieveic 180 pakāpieni.

“Papildus trepēm ir arī pa laipai uzejā un noejā, kā arī pakāpienveida laipas trepju vidusdaļā, lai augstajā kāpienā nedaudz atvilktu elpu,” skaidro Udrass.

Kopš LVM pirms trim gadiem kāpas valnī izveidoja skatu laukumu un pakājē ierīkoja labiekārtotu atpūtas vietu ar lapeni un ugunskura vietu, tā kļuvusi par atpūtnieku iecienītu un plaši apmeklētu apskates objektu. Kāpu masīva augstums rietumu daļā ir četri līdz astoņi metri, bet austrumu daļā sasniedz pat 32,5 metrus augstumu. Savukārt no kāpas augšpusē izveidotā skatu laukuma paveras ainava, ļaujot pārredzēt apsaimniekotos mežus vairāku kilometru tālumā.

Tāpat LVM norāda, ka, apmeklējot Zvirgzdes Balto kāpu, atpūtnieki aicināti izmantot iezīmēto taku un kāpnes, kā arī ņemt vērā, ka pārvietošanās ar mehāniskajiem transporta līdzekļiem ārpus ceļiem nav atļauta un veicina turpmāku kāpas erozijas procesu.

Zvirgzdes kāpu masīvs ietilpst Taurkalnes līdzenuma parabolisko kāpu izplatības teritorijā starp kādreizējo Zemgales sprostezeru un Baltijas ledusezeru. LVM norāda, ka Zvirgzdes Baltā kāpa ir viena no augstākajām iekšzemes kāpām Latvijā, kas veidojusies no 11 700.gada līdz 14 000.gadam pirms mūsu ēras, un tai ir nozīmīga ģeoloģiskā, ģeomorfoloģiskā un ainaviskā vērtība, kā arī nozīme Latvijas dabas daudzveidībā.

Zvirgzdes Baltajā kāpā sastopami arī vairāki Latvijas florā reti un aizsargājami augi, kuri raksturīgi vietām ar barības vielām nabadzīgām augsnēm.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja – Zemkopības ministrija.