Latvijas Senioru kopienu apvienība aicina aktualizēt eidžisma problēmu Latvijā

Ekonomiskai situācijai pasliktinoties, eidžisma jeb diskriminācijas pēc vecuma problēma Latvijā kļūst izteiktāka, tāpēc jāaktualizē diskriminācijas un līdztiesības jautājumus sabiedrībā, veicinot pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku aktīvāku iesaisti darba tirgū, aģentūrai LETA norādīja biedrības “Latvijas Senioru kopienu apvienība” (LSKA) pārstāvji. 

Kā norāda LSKA pārstāvji, statistikas dati liecina, ka Latvijas sabiedrība ar katru gadu arvien vairāk noveco. Ja 2000.gadā iedzīvotāju vidējais vecums bija 40 gadi, tad 2020.gadā, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, tas bija sasniedzis jau 42,8 gadus. 

“Diemžēl pusmūža un vecāku cilvēku skaita pieaugums iet roku rokā ar eidžismu jeb diskrimināciju pēc vecuma. Šīs problēmas izskaušanai nepieciešama sabiedrībā valdošo stereotipu un attieksmes maiņa,” norāda biedrībā.

LSKA struktūrvienības “Senioru saeima” priekšsēdētāja Barba Girgensone uzsver, ka ar eidžismu nākas saskarties ne vien cilvēkiem pirmspensijas un pensijas vecumā, bet arī gados jauniem ļaudīm. Kā piemēru Girgensone minēja, kad, stājoties darba attiecībās, no jauniešiem tiek prasītas ne vien attiecīgajā sfērā nepieciešamās prasmes un zināšanas, bet arī iepriekšējā darba pieredze, kuras tikko augstskolu beigušam jaunietim vēl nav un nevar būt. 

“Ar vecāka gadagājuma ļaudīm situācija ir diametrāli pretēja. Lai arī par pieredzes, prasmju un zināšanu trūkumu savā specialitātē viņi sūdzēties nevar, nereti šiem cilvēkiem tiek ieteikts doties pensijā un atbrīvot vietu jaunākam darbiniekam,” saka Barba Girgensone.

“Senioru saeimas” priekšsēdētāja norāda, ka, aizstāvot senioru intereses dažādās valsts un pašvaldību institūcijās, LSKA ir komunicējusi ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) karjeras konsultantiem, kuri nenoliedz, ka mazā daļā darba devēju vidū eidžisms patiešām pastāv, bet uz visa fona tie varētu būt kādi 10 – 15%. Savukārt, balstoties uz LSKA veiktās senioru aptaujas rezultātiem, secināts, ka šis skaits varētu būt lielāks.

Girgensone skaidro, ka saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) statistikas aģentūras prognozēm paredzams, ka 2030.gadā strādājošo skaits būs samazinājies par piekto daļu un gandrīz puse jeb 46% Latvijas iedzīvotāju būs vecāki par 50 gadiem. 

“Tas nozīmē, ka steigšus jāmaina ne vien sabiedrības attieksmi pret vecumu, bet arī personālvadības dogmas attiecībā uz senioru nodarbinātības specifiku, kas turpina mītus par viņu veselību, nespēju apgūt jaunās tehnoloģijas, reakciju un citiem faktoriem,” norāda Girgensone, paužot, ka būtiskāk tas ir tādēļ, ka ekonomiskās aktivitātes līmeņa pieaugumu tuvākajos 10 gados noteiks iedzīvotāju pirmspensijas vecumā aktīvāka iesaiste darba tirgū, kā arī iedzīvotāju virs 65 gadiem lēnāka iziešana no darba tirgus.

Ņemot vērā, ka darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits ar katru gadu kļūs aizvien mazāks, jo pensijā aizejošo cilvēku ir vairāk nekā darba tirgū ienāk jaunieši, darba devējiem nepieciešams pārskatīt savu attieksmi attiecībā uz darbiniekiem vecuma grupā virs 50. Tomēr, kā liecina NVA dati, 2020.gada beigās Latvijā bezdarbnieki vecumā virs 50 gadiem veidoja 38,6% no kopējā̄ reģistrētā̄ bezdarbnieku skaita valstī, un arī vairāk nekā puse ilgstošo bezdarbnieku ir vecāki par 50 gadiem, norāda Girgensone.

LSKA ir sekojusi un savu biedru vidū izplatījusi Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) informatīvās kampaņas “Atvērtība ir vērtība” tematiku, īpaši attiecībā uz diskrimināciju vecuma dēļ. LSKA pilnībā piekrīt, ka sabiedrības radītie stereotipi vecuma atšķirības pārvērš par šķēršļiem attīstībai, darbam un harmonijai. 

Kā liecina LSKA veiktās senioru aptaujas dati, 60% aptaujāto uzskata, ka Latvijā pastāv diskriminācija pēc vecuma un tie, kuri paši saskārušies ar diskrimināciju, to visvairāk jeb 75% gadījumu izjutuši darbavietā. Cilvēki vecumā virs 50 baidās novecot, turklāt šīs bailes vairāk piemīt vīriešiem. Savukārt gandrīz 15% aptaujāto ir apzināti slēpuši savu vecumu, lai netiktu diskriminēti.

Lai situāciju mainītu, LSKA ieskatā jāvairo sabiedrības “vecuma pratība” un jāmaina sabiedrības uztverē attēlu, kas simbolizē novecošanu. Tas jāveic sociālajos tīklos, skolās, bērnudārzos, televīzijā un citur, tādējādi mainot ne tikai sabiedrības izpratni par vecumu, bet arī visas valsts politiku kopumā. Tāpat ir būtiski veidot alianses, darba grupas un sadarbību nacionālā un starptautiskā līmenī, kur būtu pārstāvētas visas iesaistītas puses – nacionālā Cilvēktiesību aizsardzības iestāde, valdība, parlaments, senioru NVO un citi sabiedrības pārstāvji. 

Biedrības pārstāvji uzsver, ka vecums mūsdienās tiek uztverts kā kaut kas nosodāms. LSKA, aizstāvot senioru intereses, atbalsta četru dienu darba nedēļas ieviešanu, jo tas pozitīvi ietekmētu darbinieku mentālo veselību un palīdzētu atgūt iekšējo līdzsvaru. Tāpat LSKA uzskata, ka Latvijā nepieciešams aktualizēt Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) rekomendāciju “Par gados vecākiem darbiniekiem”, kuras mērķis ir gados vecāku darba ņēmēju tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi.

FOTO: Pexels.com