Apceļošanas akcija Bauskas novadā un pierobežas Lietuvas rajonos beidzas jau šomēnes
Pārrobežas apceļošanas akcija «Iepazīsti kaimiņus Zemgalē!», ko organizē reģionā esošās pašvaldības – Bauskas novads, Biržu, Pasvales, Pakrojas un Jonišķu rajons –, šosezon norisinās no 1. maija līdz 30. augustam, tātad iespēja nokļūt objektos, veikt uzdevumus un iesniegt aizpildītās anketas, lai laimētu balvas, ir vairs tikai šomēnes.
Kā informē Bauskas tūrisma informācijas centra vadītāja un «Iepazīsti kaimiņus Zemgalē!» projekta koordinatore Inese Turkupole-Zilpure, līdz 3. augustam iesniegtas 52 anketas, ceļotāji no Latvijas nodevuši 27, no Lietuvas – 25. Viņa teic, ka ik gadu visaktīvāk pilnībā aizpildītas anketas iesniedz akcijas sākumā un pēdējos mēnešos un pat pēdējās mēneša dienās, šī tendence arī saglabājas.
«Iepriekšējos gados bija lielāks skaits iesniegto anketu, jo katrs pa savu valsti varēja ceļot, tagad ir jāņem vērā faktori, ka daudzi ceļo uz ārzemēm, kā arī degvielas augstās cenas, jo kilometrāža, lai izbrauktu visus objektus, ir paliela. Bet, neskatoties uz to, akcijā jau iesaistījušies arī ceļotāji no Liepājas, no Ventspils,» skaidro I. Turkupole-Zilpure.
«Bauskas Dzīve» lūkoja četrus akcijas objektus kaimiņzemē – Biržu un Pakrojas rajonā.
Akmeņu dārzs – iespēja attīrīt prātu un gūt enerģiju
Netālu uz dienvidiem no Biržu pilsētas, Širvēnu seņūnijā (no Bauskas 48 km), pirms dažiem gadiem izveidota jauna atpūtas vieta – akmeņu labirints. Kā varēja spriest pēc nostaigātās zāles starp lielo akmeņu virknējumiem, tas ir ceļotāju iecienīts. Atšķirībā no vispārēja priekšstata un bažām par to, ka labirintā var nomaldīties, šajā var doties mierpilnā pastaigā pa ejām. No 800 dažādu krāsu un lieluma laukakmeņiem veidotais labirints ved pa līkumotu, bet nesazarotu spirāli uz centru un atpakaļ. Labirinta viducī izveidota ērta sēdvieta, kur atpūsties un nodoties pārdomām, apjomīgā akmens dārza ieskautam. Tur uz spodrināta akmens virsmas ir iezīmētas plaukstu līnijas, kas aicina uzlikt savējās un smelties akmens enerģiju. Atrodoties labirinta centrā, tīk tur uzkavēties, nevis steigšus rast ceļu atpakaļ.
Lai gan labirinta kopējais garums vienā virzienā ir vien daži simti metru (konkrētais garums pašiem jāuzzina, jo tas ir konkursa uzdevums), izstaigājot arī atpūtas vietas pārējo teritoriju, sakrāsies daži kilometri. Līdzās labirintam akmens parka kompleksā izveidots skaists dīķis, rotāts krāšņiem lotosa ziediem. Kompleksa centrā slejas iekārts milzu katls, kurā var nokļūt pa kāpnēm. Soliņi katla iekšpusē liek noprast, ka tajā paredzēts karsēties ūdenī, lai pēc tam no pontona laipas mestos dīķī atdzesēties.
Varēja redzēt, ka labirinta teritorija joprojām tiek pilnveidota un top par pievilcīgu atpūtas un izklaides vietu. Izdaiļoto ainavu gan pabojā kolhozu laiku infrastruktūras objektu paliekas fonā… Kā laikrakstam atzina vēlāk sastaptie baušķenieki seniori, tikai pēc ekskursijas tīmeklī uzzinājuši, ka objekta apmeklētāji ir aicināti atstāt ziedojumu; diemžēl ziedojuma vietu viņi nav pamanījuši, to neredzēja arī «Bauskas Dzīve». Vēlējums – citiem būt vērīgākiem!
Aitu «jūra» un mājiņas no vilnas
Neparastus iespaidus varēja gūt, šķiet, tik parastā objektā – aitu audzēšanas saimniecībā. Kristīnes un Jura Milišūnu saimniecība atrodas netālu no Latvijas robežas Biržu rajona Pačeraukstes pagastā (no Bauskas ap 30 km). Tuvojoties koordinātēs norādītajai fermas vietai, pa gabalu varēja redzēt aitu ganāmpulkus. Bet, iebraucot saimniecības centrā, skatam pavērās neparastu būvju komplekss – vairākas jurtas; ne cilvēku, ne aitu nemanīja. Izskatījās, ka te tikai būs jāsaskaita jurtas, kas ir apceļošanas akcijas kartītē ierakstītais uzdevums.
Tomēr drīz ceļotājiem pievienojās pats saimnieks Juris un laipni piedāvājās izrādīt saimniecības tūrisma, izglītojošo programmu un izklaides pakalpojumu daļu. Tikšanās izvērtās par aizraujošu ekskursiju un atklājumu pieredzi. Saimnieks neskopojās ar interesantu stāstījumu gan par aitu audzēšanu un saimniecības attīstību, gan jurtu būvēšanu no aitu vilnas, turklāt, par lielu pārsteigumu atbraucējiem, viņš runāja skaidrā latviešu valodā. Mērķtiecīgi tūrisma nozarei saimniecība pievērsusies kopš 2015. gada. Tas bijis sākums atbilstīgas infrastruktūras veidošanai, uzbūvēta pirmā jurta, pēc tam katru gadu pa vienai klāt.
Ar saimnieka vēlību varēja ielūkoties katrā no brīnumainajām mājiņām, kas būvētas no vilnas. Sienu un jumta siltinājumam tiek izmantots divi ar pusi kilogramu vilnas viena kvadrātmetra izklāšanai, tās ir izmantojamas arī ziemā. Katra jurta paredzēta atšķirīgiem mērķiem. Vienā izveidota ekspozīcija, kas iepazīstina ar vilnas pārstrādes vēsturiskajām tehnoloģijām, tur arī piedāvā izglītojošu programmu «Aita apģērbs un pabaros». Kādā citā jurtā ir apjomīga, gaumīgi iekārtota suvenīru kolekcija, kurā aplūkojami ap 1000 priekšmetu aitiņu notēlā, kas izgatavoti no daždažādiem materiāliem un visādam pielietojumam. Saimnieks atklāja, ka sākumā tos gādājuši paši, bet tagad tos visvairāk sadāvina viesi. Padoms – ja mājās ir kāds glīts, bet lieks priekšmets aitiņas izskatā, dodoties uz Milišūnu saimniecību, to droši var ņemt līdzi.
Vienā no jurtām izveidota pirts, kur karsēšanās rituālu var baudīt, guļot uz vilnas lāvām un spilventiņiem. Arī konferenču un svinību organizēšanai saimniecība izīrē telpas, kas iekārtotas jurtā, aprīkotas ar mūsdienīgām apskaņošanas un demonstrēšanas ierīcēm. Tai līdzās ir nojume, kur var piedalīties īpašas maltītes no aitas gaļas gatavošanā. Saimnieks demonstrēja milzīgu iesmu, uz kura var grilēt veselu jēru; viņš izrādīja arī tandiru – no šamota gatavotu noslēgtu podu, kurā iesmus ar gaļu iekar vertikāli virs oglēm.
Noslēgumā ceļotāji sastapās arī ar ļoti draudzīgām aitiņām, tās bez saimnieka gādības nemaz nebūtu pamanījuši. Izrādās, pavisam blakus nojumei, egļu rindas nedaudz ieslēptā aploka malā, viesmīlīgas dažādu šķirņu aitas drūzmējās, lai varētu sasveicināties ar viesiem. Saimnieks bija sagatavojis groziņu ar rupjmaizes gabaliņiem, lai ciemiņi nebūtu kā tukšinieki atnākuši.
Juris atcerējās, ka 90. gados sākuši ar trim aitām, vēlāk – 10, tad – 30, bet pēdējos desmit gados saimniecībā ir ap 800 un vairāk aitu, pārsvarā – Lietuvas melngalves. Bet ar viesiem sveicināties radinātas vairāku un atšķirīgu šķirņu avitiņas. Bija pārsteidzoši redzēt, ka ir šķirnes, kurām ne tikai auni, bet arī aitas nēsā ragus.
Vietai slavu nes cilvēki
Pa ceļam uz Pakroju ceļotāji piestāja Žeimes pilsētiņā, kas atrodas netālu no Latvijas robežas Īslīces pagastā (no Bauskas 20 km). Tur šī gada jaunums apceļošanas akcijā ir nesen uzstādītais piemineklis pirmajam lietuviešu fiziķim un pasaulslavenam zinātniekam Teodoram Grothusam, kurš dzīvojis laikā no 1785. līdz 1822. gadam, slavu guvis ar elektrolīzes un fotoķīmijas likumu atklāšanu. Aprakstā pie pieminekļa var uzzināt, ka zinātnieka laboratorija, ko viņš bija izveidojis mātes īpašumā Geduču ciemā laikā no 1808. līdz 1822. gadam, šogad jūlijā inaugurēta Eiropas Fiziķu biedrības vēsturisko vietu sarakstā.
T. Grothusa piemiņu iemūžinājis Lietuvā pazīstamais tēlnieks Ķestutis Balčūns. Viņš T. Grothusa pieminekļa projektu veidojis pirms vairāk nekā 30 gadiem – tas bija Ķ. Balčūna diplomdarbs, kuru toreiz tēlnieku kopienas biedri augstu novērtēja, bet pēc tam uz ilgu laiku projekts «gulēja» Žeimes muzejā.
Aplūkojot pieminekli, atbraucējus latviski uzrunāja kāds vīrs. Viņš pastāstīja, ka Žeimē daudzi vietējie cilvēki prot latviešu valodu, jo vēsturiski šī vieta ir bijusi cieši saistīta ar tagadējo Latvijas teritoriju. Bet viņš pats pāris desmitu gadu ir dzīvojis Latvijā, un noteica: «Kā nu es nepratīšu latviešu valodu!» Jāatzīst – pierobežas Lietuvā daudzi prot latviešu valodu.
Ugunsdzēsēju depo – kultūrai toreiz un tagad
Pakrojas pilsētā (no Bauskas 52 km) ceļotāji apmeklēja nesen atjaunoto vēsturisko 1928. gadā būvēto ugunsdzēsēju depo šķūni, kas nu kļuvis par jaunu kultūrvietu pilsētā. Depo «pilsoņu zālē» tagad ir eksponēts ēkas vēsturiskais vējrādis, kura vietu tornī nomainījis no jauna izgatavotais līdzinieks. Digitālā ekspozīcijā var uzzināt par ugunsdzēsēju komandas vēsturi kopš 20. gadsimta sākuma. Komandas karogā bijusi devīze: «Slava Dievam, palīdzi tuvākajam», šis aicinājums šķiet tikpat aktuāls arī šodien.
Bija interesanti uzzināt, ka depo arī vēsturiski izmantots kā sabiedriska vieta, kurā nereti kopā pulcējušies dažādu tautību un reliģiskās pārliecības cilvēki, kas netika pieļauts draudžu saieta namos. Pagājušā gadsimta 30. gados ēkā rīkoti arī koncerti, izrādes, sapulces un pasākumi ar galdu klājumu. Var teikt, ka tolaik ēka izmantota arī kulturālām vajadzībām, tāpat kā tas notiek arī tagad.
Ugunsdzēsēju depo ēkā jūlija pēdējās dienās, kad tur bija iegriezusies «Bauskas Dzīve», valdīja mākslas izstādes iekārtošanas rosība. Kā pastāstīja Pakrojas rajona Biznesa un tūrisma centra direktore Sonata Falkauskaite-Baltakiene, ugunsdzēsēju depo atjaunotajā namā katru mēnesi mainās izstādes. Tagad tur arī viesi no Latvijas var aplūkot Virginija Šimoļūna darbu izstādi «Mistika mākslā». V. Šimoļūns ir Šauļu Universitātes docents Mākslas fakultātes dizaina katedrā. Vēl S. Falkauskaite-Baltakiene vērš potenciālo ceļotāju uzmanību, ka, pieminot profesoru Stasi Ušinski, kas dzimis Pakrojā un kam šomēnes 117. gadskārta (vairākās radošās jomās Lietuvā zināms mākslinieks – vitrāžists, scenogrāfs, gleznotājs), depo skatāma arī viņa glezna «Ciema ļaudis tirgū» un viņa vitrāžas ar nosaukumu «Kristijons Donelaitis» mets.
Visiem, kam patīk kaut kur uzkāpt, ugunsdzēsēju namā ir iespēja pa šaurām kāpnītēm nokļūt depo tornītī. Depo zālē «Bauskas Dzīve» sastapa arī apceļošanas akcijas dalībniekus, kas bija ieradušies no Bauskas. Norisinājās diskusija, kā pareizi latviešu valodā sauc vēsturisko ugunsdzēsēju instrumentu, kas attēlots vēsturiskajā vējrādī. Neatklāsim, lai veicas to uzzināt arī citiem, kas vēl dosies pie kaimiņiem Pakrojā!
Galvenajās balvās velosipēdi un skrejriteņi
Kā jau «Bauskas Dzīve» rakstījusi, šogad pēc pārtraukuma ceļošana notiek abās valstīs, turklāt atkal atgriešanās pie drukātajām kartītēm, kas saņemamas un pēc maršruta veikšanas ar sakrātajiem spiedodziņiem nododamas kādā no sešiem tūrisma informācijas centriem Bauskā, Vecumniekos, Biržos, Pasvalē, Pakrojā, Jonišķos. Akcijas norises laikā tās dalībniekiem jāapmeklē 16 objekti, kas iekļauti apceļošanas akcijā, jāizpilda bukletiņā norādītais uzdevums un jānofotografējas pie objekta. Uzdevums ir jaunums jau sesto gadu izsludinātajā ceļošanā.
Četri dalībnieki no Latvijas un vēl četri no Lietuvas, kuri būs apmeklējuši visus 16 akcijas objektus un izpildījuši uzdevumus, uzrādījuši telefonā vai fotoaparātā bildes, saņēmuši spiedogus, varēs, piedaloties loterijā, laimēt galveno balvu no četriem velosipēdiem un četriem elektriskajiem skrejriteņiem, ko dāvā pašvaldības. Apceļošanas akcijas noslēgums ar dāvanu pasniegšanu to ieguvējiem tiks organizēts 10. septembrī Bauskā, izloze pirms tam notiks 2. septembrī Pakrojā.
Atgādinām akcijas «Iepazīsti kaimiņus Zemgalē!» apmeklējamo objektu sarakstu
Bauskas apkārtne
- Vides objekts Mežotnē, kur netālu no Mežotnes pils (pie doktorāta) jāatrod Mārtiņa Zaura veidots vides objekts.
- Likvertenu sils Vecsaules pagastā. 1971. gadā te uzstādīts piemineklis 600 Bauskas un apkārtnes nošautajiem ebrejiem «Cilvēku stāvi».
Iecavas apkārtne
- Gleznu taka Iecavas parkā pie tiltiņa. 2021. gadā biedrība «RaDam» par godu Iecavas pilsētas svētkiem Iecavas parkā izveidoja gleznu taku.
- Skulptūru grupa «Laika griežos». Iecavas parkā pie sporta nama «Dartija» atrodas trīs skulptūru grupa.
Vecumnieku apkārtne
- Vides objekts «Bārbala» Bārbeles dižaudzē Bārbelē. Nostāsts vēsta, ka uz krustcelēm ir stāvējusi svētās Bārbalas (kazu un aitu aizbildnes) koka statuja, kuras vārdā nosaukta šī apdzīvotā vieta. 2021. gadā te izveidots vides objekts.
- Valles luterāņu baznīca Vallē. Iepretim baznīcai redzamas ievērojamā latviešu teātra aktiera un režisora Alfreda Amtmaņa-Briedīša bērnības mājas, pašlaik muzejs.
Rundāles apkārtne
- Rundāles pils ābeļdārzs Pilsrundālē. Jau 1738. gadā pie pils sāka stādīt augļu dārzus, bet pašlaik notiek to rekonstrukcija, izveidojot vēsturisku augļu dārzu ar hercoga Pētera Bīrona augļu koku un ogu krūmu šķirnēm, kā arī dārzu ar 19. gs. Latvijā iecienītām šķirnēm.
- Viesu nams «Baltā māja» Pilsrundālē. Kādreizējā Rundāles pils kalpu māja, tagad – viesu nams, kafejnīca, keramikas darbnīca.
Jonišķu rajons
- Jonišķu Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca Jonišķos. Par godu Pāvesta Jāņa Pāvila II apmeklējumam Krusta kalnā baznīcas teritorijā uzstādīts piemineklis.
- Daunoravas muiža. Uz muižas logiem ir apskatāma vēsturisko fotogrāfiju ekspozīcija, kas veltīta unikālajai Daunoravas latviešu kopienai «Dundurnieki», kas kādreiz šeit dzīvoja.
Pakrojas rajons
- Vecais Pakrojas ugunsdzēsēju depo šķūnis. Uzcelts 1928. gadā. Tā «pilsoņu zālē» ir redzams vecā ugunsdzēsēju depo vējrādītājs.
- Piemineklis Teodoram Grothusam Žeimē. Piemineklis veltīts Teodoram Grothusam (1785–1822), pasaulslavenam zinātniekam un pirmajam lietuviešu fiziķim, elektrolīzes un fotoķīmijas likumu atklājējam.
Pasvales rajons
- Velna kalns Kriaušiškes ciemā. Augstākā vieta Pasvales apkārtnē. Saules pulkstenis.
- Jonišķēles parks Jonišķēles ciemā. Šis ir viens no desmit lielākajiem (34 ha) un vērtīgākajiem muižu parkiem Lietuvā, savulaik piederējis arī ar Bausku saistītajai Karpu dzimtai.
Biržu rajons
- Akmens labirints Širvēnu seņūnijā pie Biržiem. Labirinta mērķis ir atpūsties un rast mieru. Tas izveidots no 800 laukakmeņiem un ornamentiem.
- Milišūnu aitu ferma Dvargaļu ciemā. Saimniecībā ir ap
800 dažādu šķirņu aitu.
AVOTS: BAUSKAS TIC.
Reklāma