Bauskas novadā tiek pļauta labība, zemnieki steidz izmantot labvēlīgās – sausās un saulainās – dienas. Savukārt graudu pieņēmēji gaida ražu. «Bauskas Dzīve» skaidroja, kā rit labības pieņemšana vairākos uzņēmumos.
Zema graudu tilpummasa
Raitis Pavinkšnis, lopbarības ražošanas uzņēmuma SIA «LRS Mūsa» ražošanas vadītājs, teic, ka graudu pieņemšana sākusies pagājušajā nedēļā – līdz ar augusta sākumu. Lopbarības ražošanai pieņemti ap diviem tūkstošiem tonnu kviešu un miežu. Graudu ekspresanalīzes rādot, ka «zema tilpummasa, arī no zemniekiem bieži dzirdēts, ka daudz graudu aizies lopbarībai».
«Vairāk būtu vajadzīgi kvieši, mieži ap 10 – 15 tūkstošiem tonnu, bet sezonā nevaram tik daudz iepirkt, nav, kur visu izvietot, un arī pašlaik ir liela konkurence mūsu novadā – daudzi mūsu novadā iepērk graudus. Nepieciešamas arī auzas, vēl mieži, tritikāle, arī rudzi, ko nedaudz vajag lopbarībai, bet pie mums to maz, vēl nav atvesti,» vērtē ražošanas vadītājs.
Cenas arī augušas, enerģijas izmaksas sadārdzinājušas produkciju. «Graudu kaltēšanai izmantojam gāzi, jācer, ka turpmākais laiks būs sauss un pēc iespējas mazāk vajadzēs kaltēt, pašlaik gan tikai kādus desmit procentus pieņemto graudu nācās kaltēt. Pašlaik ražas laikā darbs ir intensīvs – savelkam iekšējās rezerves, iztiekam ar saviem darbiniekiem, strādājam līdz pulksten 20, arī sestdienās un svētdienās, ja ir liels pieprasījums. Protams, ja lietus, tad ne,» stāsta R. Pavinkšnis.
Sadarbība ar «Saimnieks-V»
Šonedēļ «Bauskas Dzīve» apmeklēja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību «Saimnieks-V» Codē. Ik pa brīdim teritorijā cēli ieripoja tehnika ar ražas pilnu piekabi. Visapkārt bija dzirdama traktoru un uzņēmuma tehnikas rūkoņa, gaisā virmoja putekļi no izbērtiem graudiem.
Uz svaru platformas uzbrauca arī «Massey Fargusson» traktors. No Mežotnes ap desmit tonnām ziemas kviešu bija atvedis zemnieku saimniecības «Cielavas» saimnieka dēls Atis Bundzinskis. «Saimniekoju no bērna kājas – vēl 1. klasē negāju, kad jau traktorā sēdēju,» teic jaunais vīrietis. Šī gada ražu viņš vērtē kā labu, tiesa gan, arī pašu lauki labi, «labs, kvalitatīvs gads, maz kas sakritis veldrē». Vēl paredzēts vest ziemas kviešus.
Vispirms graudu krava tiek nosvērta, tiek paņemtas analīzes. Tad izsniedz zīmīti ar kultūras nosaukumu un kvalitātes rādītājiem. Pēc tam jau vedums atkarībā no mitruma pakāpes un kategorijas nonāk konkrētā bunkurā. Notiek gan ražas pieņemšana, gan izsniegšana, gan kaltēšana, stāsta kaltēšanas iekārtu operatori Agris Zentelis, kas jau devīto sezonu darbojas pie graudiem, un Jānis Marcinkus, kas šajā darbā vada jau 14. sezonu.
Vents Priedītis, traktorists no Jaunsaules zemnieku saimniecības «Beķeri», atvedis vairāk nekā 30 tonnu kviešu. «Raža ir laba, bet laiks gan «jāķer» – kad nav lietus. Šodien ar’ gar mūsu pusi «nogāja», «nodzina» no lauka, bet, kā ir, tā jādzīvo,» vērtē vīrs. Sadarbība ar uzņēmumu «Saimnieks-V» esot jau ilgstoša, un šī nav pirmā atvestā krava.
Andris Ērglis, traktorists no Codes pagasta zemnieku saimniecības «Zemīši», bija atvedis 14 tonnas kviešu. «Raža šogad pašvaka, daudz graudu aiziet lopbarībai, veldrē daudz sakrituši,» situāciju vērtē A. Ērglis.
Nevienmērīgi nogatavojas
Sanita Markeviča, uzņēmuma «Saimnieks-V» grāmatvede, par pieņemto produkciju teic: «Sākām graudus pieņemt 24. jūlijā. Dažāda kvalitāte – no malas izskatās labāk, nekā rāda aparāti analīzēs. Ir gan pārtikai, gan lopbarībai. Ved kviešus, rapsi, vēlāk būs lauku pupas. Raža šogad iekavējusies, daudz kam jau bija jābūt nokultam. Vēl īsti ar pilnu slodzi nedarbojamies, jo lauki nevienmērīgi nogatavojušies,» vērtē S. Markeviča.
Pirmdien, 8. augustā, piemēram, kooperatīvā pieņemtas ap 1300 tonnas rapša un kviešu.
«Pašlaik kopumā esam tīrsvarā pieņēmuši 11223,815 tonnas produkcijas, tajā skaitā rapsi 4141,448 tonnas. Šogad sezona ir iesākusies gandrīz divas nedēļas vēlāk, kā arī raža gatavojas nevienmērīgi. Zemnieki kuļ produkciju, skatoties pēc gatavības. No sākuma rapsi, tad pāriet uz kviešiem un pēc tam pabeidz kult rapsi,» situāciju raksturo Mārīte Ķikure, «Saimnieks-V» valdes priekšsēdētāja.
Reklāma