Vai un kā partijas pildījušas vēlēšanu solījumus?

Vide un enerģētika – koalīcijas partiju darbības vērtējums šajā lauciņā

EVITA PURIŅA, RONALDS SILIŅŠ, «Re:Baltica/Re:Check»

Pirms 14. Saeimas vēlēšanām «Re:Baltica» analizē, kā koalīcijas partijas pildījušas pirms četriem gadiem vēlētājiem dotos solījumus. Izvēlētas četras jomas, kam bija veltīta lielākā uzmanība iepriekšējo Saeimas vēlēšanu kampaņā un kas ir aktuālas arī pašlaik: izglītība; veselības aprūpe un sociālais atbalsts; nodokļi un finanses, kā arī vide un enerģētika.

Pārbaudīti četri politiskie spēki, kas pie varas bija visus četrus gadus un kam reāli bija iespējas solījumus īstenot: «Jaunā Vienotība» (JV), «Attīstībai/Par!» (A/Par!), Jaunā konservatīvā partija (JKP) un Nacionālā apvienība (NA). Solījumu atlasei izmantotas partiju 4000 zīmju programmas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vietnē, paplašinātās programmas partiju mājaslapās, kā arī politiķu publiski solītais medijos.
Koalīcija ieviesusi atkritumu depozītu un būtiski samazinājusi OIK, bet enerģētiskajā neatkarībā no Krievijas līdz tās iebrukumam Ukrainā darīts ļoti maz.

«Attīstībai/Par!»
Paaugstināt enerģētisko neatkarību, veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un pieejamību

Nav pildīts

Apvienība solīja paaugstināt enerģētisko neatkarību, turpinot gāzes tirgus liberalizāciju un dažādojot piekļuvi gāzes avotiem. Sekmēt starpsavienojumu attīstību starp tuvākajām valstīm, modernizēt uzņēmumus, lai radītu iespējas enerģijas pārvadei no dažādiem piegādātājiem. Tāpat A/Par! solīja veicināt atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu un pieejamību, ieviest un uzturēt tās atbalsta politiku. Solīja atvieglot iespējas tirgū ienākt jauniem dalībniekiem enerģijas ražošanas, piegādes un tirdzniecības jomā.

13. Saeimas laikā izstrādāti un pieņemti vairāki politikas plānošanas dokumenti, piemēram, stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam un Enerģētikas un klimata plāns. Tajos noteikti ilgtermiņa mērķi, tajā skaitā sasniedzamie rādītāji atjaunojamo energoresursu izmantošanā. Vienlaikus praktisku darbu pārejai uz AER un enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai bijis maz vai nemaz. Šogad atklāts starpsavienojums starp Poliju un Lietuvu (vienošanās starp Baltijas valstu un Polijas pārvades operatoriem tika noslēgta vēl 12. Saeimas laikā), kas gan teorijā paplašina Latvijas iespējas piegādāt gāzi no Polijas, gan palielina konkurenci uz Klaipēdas termināļa izmantošanu gāzes iegādē.
    
    Par alternatīviem enerģijas avotiem valdība strauji sāka domāt tikai pēc spējā energoresursu cenu kāpuma 2021. gada nogalē un pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad kļuva skaidrs, ka Latvijai jāatsakās no Krievijas dabasgāzes un ar Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli visa reģiona apgādāšanai ar citās valstīs pirktu gāzi nepietiek. Tikai tad koalīcijas partijas vienojās, ka Latvijā jābūvē pašai savs terminālis (ir saņemti trīs piedāvājumi par termināļa būvniecību Skultē un Rīgā, tos plānots vērtēt līdz rudenim).
    
    2018. gadā Latvijā kopējā enerģijas galapatēriņā AER veidoja 40,02%, bet 2020. gadā (jaunākie pieejamie dati) – 42,13%. Elektroenerģijā to īpatsvars tikpat kā nav mainījies. Piemēram, vēja enerģijas izmantošanā Latvija ir būtiski atpalikusi no Lietuvas un Igaunijas. Ekonomikas ministrijas par enerģētiku atbildīgais ierēdnis ir atzinis, ka līdz šim darīts maz un nozarei attīstīties traucējuši dažādi ierobežojumi, «snaušanas režīmu» attaisnojot ar to, ka Latvijai elektroenerģijā jau tā ir liela AER daļa, pateicoties hidroelektrostacijām.
    
    Tikai 2022. gada februārī valdība konceptuāli lēma par vēja parku būvniecību uz valsts zemes. Pavasarī apstiprināja VARAM izstrādāto atbalsta programmu iedzīvotājiem AER elektroenerģijas ražošanas iekārtu iegādei un pārejai no fosilā kurināmā uz AER apkures iekārtām un par 50% palielināja programmas finansējumu. 2022. gada jūnijā valdība konceptuāli atbalstīja VARAM izstrādāto likumprojektu par atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai. Vienlaikus Latvijas Vēja enerģijas asociācija norādījusi, ka likumprojektu kategoriski neatbalsta, jo tā pašreizējā redakcija satur būtiskus korupcijas riskus, un laiks līdz projektu īstenošanai būs vēl ilgāks. Arī atbalsta programma saules paneļu uzstādīšanai pieņemta šopavasar. Šovasar arī mazināti dažādi šķēršļi, kas līdz šim kavēja AER ražošanu kopienu ietvaros.

Plaši ieviest «zaļo iepirkumu»

Pildīts

A/Par! programā solīja: «Plaši ieviesīsim «zaļo iepirkumu», valstij un pašvaldībām rādot piemēru visai tautsaimniecībai par ilgtspējīgas saimniekošanas modeļa ieguvumiem». 2020. gada septembrī pieņemti grozījumi prasībās zaļajam publiskajam iepirkumam (ZIP) un to piemērošanas kārtībā, nosakot preču un pakalpojumu grupas, kurās tas piemērojams obligāti. Tā apjoms ir palielinājies.

Samazināt produktu, izejvielu un iepakojuma vienreizēju izmantošanu un nonākšanu atkritumos

Pildīts

A/Par! programmā solīja panākt «reālu aprites ekonomikas izveidošanos un izejvielu maksimālu atkārtotu izmantošanu ekonomikā pirms to nonākšanas atkritumos; izveidot plastmasas, stikla un skārdeņu depozīta sistēmu, ieviest bioloģisko atkritumu šķirošanu, kā arī ievērojami samazināt pārtikas atkritumu daudzumu, pārskatot produktu lietošanas termiņu lietojumu un veicinot to izmantošanu pirms derīguma termiņa beigām».

2022. gada februārī tika atklāta dzērienu depozīta sistēma, kurā var nodot pārstrādei stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) iepakojumus. Pārņemot ES nosacījumus, tirgū ir aizliegti salmiņi, vates kociņi un citi vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi. Ar jauniem noteikumiem paaugstināti mērķi un noteikti termiņi, kad pašvaldībām un atkritumu apsaimniekotājiem būs jānodrošina tekstilmateriālu un bīstamo sadzīves atkritumu dalītā savākšana. Ir mainīti noteikumi, ļaujot pārtikas uzņēmumiem ziedot noteikta veida pārtikas produktus pēc minimālā derīguma termiņa ne tikai labdarības organizācijām, bet arī vienkāršiem patērētājiem.
      Jaunā

Konservatīvā partija
Krievijas un Klaipēdas gāzei alternatīva gāzes piegādes avota nodrošināšana, izmantojot Inčukalna
infrastruktūru

Daļēji pildīts

JKP aktīvi atbalstīja sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa būvniecību Skultes ostā. Partijas politiķi tikās ar potenciālo investoru pārstāvi – ASV latvieti Pēteri Ragaušu, kas ir arī JKP ziedotājs, tāpēc tika turēti aizdomās par viena projekta lobismu. Projekta ideja paredz, ka terminālis atrastos 2,5 kilometrus no krasta uz peldošas platformas. Sašķidrināto gāzi piegādātu ar kuģiem, tad to pārvērstu gāzē un pa jaunizbūvētu cauruļvadu nogādātu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Lai projektu realizētu, investori prasīja valsts vai «Latvenergo» garantijas, ka tā piegādāto gāzi iegādāsies, taču tam trūka nepieciešamā atbalsta koalīcijā un pret bija arī pašvaldība. Projekts aktualitāti atkal ieguva 2022. gada pavasarī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad kļuva skaidrs, ka Latvija atteiksies no Krievijas gāzes un nepieciešami alternatīvi piegādes ceļi no citām valstīm iepirktai gāzei. Tikai tad koalīcijas partijas vienojās, ka Latvijā jāattīsta pašai savs LNG terminālis. Ir saņemti trīs piedāvājumi par tā būvniecību Skultē un Rīgā, un tos plānots vērtēt līdz rudenim.

Izbeigt valsts atbalstu TEC-2, samazināt OIK gada laikā vismaz par 50%

Daļēji pildīts

Partija solīja samazināt OIK par 50% jau gada laikā. OIK nemainījās no 2019. līdz 2020. gadam (26,68 EUR/MWh). No 2021. gada to samazināja uz 17,51 EUR/MWh, bet no 2022. gada – uz 7,55 EUR/MWh. Lai gan 13. Saeimas laikā OIK samazinājies par aptuveni 66%, tas nav noticis gada laikā. Lielākais samazinājums notika tikai šogad. Arī valsts atbalsts «Latvenergo» elektrostacijai TEC-2 ir samazināts, bet ne pārtraukts.

Dzelzceļa elektrifikācijas projekta pusmiljardu eiro novirzīt zinātnei

Nav pildīts

Dzelzceļa elektrifikācija ir infrastruktūras rekonstrukcija un modernizācija 300 kilometru garumā ar mērķi samazināt CO2 emisijas. 2017. gadā valdības apstiprināto projektu pamatā finansētu ES, valstij vajadzētu «piemest» 170 miljonus. JKP pirms vēlēšanām aicināja valdību projektu pārtraukt, norādot uz korupcijas riskiem «Latvijas Dzelzceļa» (LDz) sasteigtajā konkursā. Priekšvēlēšanu diskusijās tā solīja projektam paredzēto naudu novirzīt zinātnei, lai gan eksperti norādīja, ka šāda ES finansējuma pārplānošana nebūs iespējama. Tagad partijas līderis Jānis Bordāns «Re:Check» saka, ka partija nav vēlējusies pārvirzīt konkrētos ES līdzekļus, jo tas nav iespējams, bet vēlējusies norādīt, kam naudu tērēt būtu vajadzīgāk. Valsts finansējums zinātnei, kas, tāpat kā satiksme, 13. Saeimas laikā bijusi JKP atbildībā, četru gadu laikā audzis daudz mazāk, nekā JKP solīja.

Kad valdība 2020. gada pavasarī iepirkumu apturēja, LDz paziņoja, ka šo projektu neturpinās, jo samazinātā kravu apjoma dēļ to nevarēs līdzfinansēt bez papildu naudas pieprasījuma valdībai. Taču 2022. gada janvārī LDz paziņoja par ieceri līdz 2040. gadam elektrificēt visu dzelzceļu tīklu Latvijā, jo rēķinās ar pasažieru skaita kāpumu un vēlas uzlabot pakalpojumu kvalitāti. Kopējās plānotās izmaksas būtu 4,5 miljardi eiro, bet sīkāk par tām netiek runāts.

«Jaunā vienotība»

Attīstīt energoefektivitātes un AER tehnoloģijas, to eksportu

Nav pildīts

JV programmā nav precizēti sasniedzamie rādītāji vai veids, kā šos mērķus sasniegt. Taču pirms 13. Saeimas vēlēšanām premjera amata kandidāts, tagad premjerministrs Krišjānis Kariņš, biedrības «Zaļā brīvība» pasākumā solījis «vest Latviju energoneatkarības virzienā». Viņš skaidrojis, ka Latvijas interesēs ir atbrīvoties no fosilajiem energoavotiem, tā mazinot Krievijas ietekmi, tādēļ Latvijai ir jāvirzās oglekļa mazietilpīgas ekonomikas virzienā. K. Kariņš norādījis, ka valstiski būtisks ir atbalsts tehnoloģijām un inovācijām, kā arī svarīgi palielināt AER īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā. «Valstij ir jārod mehānismi, kā nodrošināt vienlīdzīgas konkurences apstākļus atjaunīgo energoresursu attīstībai enerģētikas tirgū, kur gadiem dominējusi un atbalstīta gāze,» K. Kariņu citē «Zaļā brīvība».

Kā jau iepriekš minēts, 2018. gadā Latvijā kopējā enerģijas galapatēriņā atjaunīgie energoresursi veidoja 40,02%, bet 2020. gadā (jaunākie pieejamie dati) – 42,13%. Elektroenerģijā to īpatsvars tikpat kā nav mainījies. Piemēram, vēja enerģijas izmantošanā Latvija ir būtiski atpalikusi no Lietuvas un Igaunijas, un Ekonomikas ministrijas par enerģētiku atbildīgais ierēdnis ir atzinis, ka līdz šim darīts maz un līdz šim nozarei attīstīties traucējuši dažādi ierobežojumi. Platus soļus valdība spēra tikai pēc straujā energoresursu cenu kāpuma 2021. gada nogalē un pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Pieejamas elektroenerģijas cenas kā priekšnoteikums sekmīgai rūpniecības attīstībai

Daļēji pildīts

Augstās elektroenerģijas izmaksas energoietilpīgajiem ražotājiem, galvenokārt OIK jeb obligātās iepirkuma komponentes dēļ, bija viens no centrālajiem tematiem pirms iepriekšējām vēlēšanām. Bijušais ekonomikas ministrs, tagad Saeimas deputāts Arvils Ašeradens, norāda, ka tika pieņemti speciāli valdības noteikumi OIK maksājuma samazināšanai lielajiem energoietilpīgajiem ražošanas uzņēmumiem. Tas gan tika izdarīts vēl iepriekšējās 12. Saeimas laikā – 2015. gadā. Šīs Saeimas laikā samazinājuma periods pagarināts un paplašināts uzņēmumu loks, uz kuru tas attiecas.

«Eurostat» dati rāda, ka līdz 2020. gada otrajai pusei Latvijā juridiskajām personām elektroenerģija (ieskaitot nodokļus) bija dārgāka nekā Lietuvā un Igaunijā. 2021. gadā globālā energoresursu cenu kāpuma dēļ cenas būtiski auga un šādas viennozīmīgas tendences nebija.

JV pirms vēlēšanām elektroenerģijas cenas mazināšanai solīja OIK atcelt pilnībā. «JV uzstās uz to, lai OIK tiktu nevis mazināts, bet blēdīgās OIK shēmas tiktu likvidētas un OIK maksājumi tiktu atcelti pilnībā. To iespējams panākt, īstenojot ekonomikas ministra Arvila Ašeradena izstrādāto rīcības plānu OIK maksājumu sistēmas atcelšanai, kas ļaus jau 2022. gadā pilnībā izbeigt OIK maksājumus elektrības lietotājiem, kas kopējo elektrības rēķinu samazinās vismaz par 10%,» tā JV pirms vēlēšanām atbildēja uz LTV jautājumu «Vai un kādā veidā mazināsiet OIK elektrības rēķinos?». Arī A. Ašeradens pats pirms vēlēšanām runāja par OIK likvidēšanu un Latvijas Radio sacīja, ka trīs gadu atteikšanās programmas rezultātā «vajadzētu šai nepatīkamajai rēķinu daļai pazust».

OIK daļa elektrības lietotājiem nav izbeigta, bet ir būtiski samazināta, kompensējot izmaksas ar «Latvenergo» dividendēm, daļai elektrostaciju pārkāpumu dēļ atņemot atļaujas un daļai atsakoties no elektrības pārdošanas OIK sistēmā pašiem. 13. Saeimas laikā OIK samazinājies par aptuveni 66%, lielākais samazinājums noticis 2022. gadā. A. Ašeradens tagad «Re:Check» norāda, ka OIK ir samazināts līdz minimumam un «mēs neesam vienīgā valsts Eiropā, kur tādā veidā subsidē, lai attīstītu zaļo enerģiju».

Ieviest aprites ekonomikas principus, tai skaitā dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu

Pildīts

2022. gada februārī tika atklāta dzērienu depozīta sistēma, kurā var nodot pārstrādei stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) iepakojumus, aizliegti daudzi vienreizējās lietošanas plastmasas izstrādājumi u. c.

NACIONĀLĀ APVIENĪBA
Atbalstīt AER izmantošanu un nodrošināt Latvijas energoneatkarību no Krievijas

Nav pildīts

Gan paplašinātajā programmā, gan atbildēs LTV pirms vēlēšanām NA rakstīja, ka jāatsakās no Krievijas dabasgāzes un jānodrošina enerģētiskā neatkarība. Tā arī solīja kompleksas atbalsta programmas AER, «ņemot vērā gan elektrību, gan siltuma sistēmas (vidējā termiņā arī centralizētās aukstuma sistēmas), gan transporta aizvien straujāko pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem». Tāpat NA norādīja, ka galapatēriņā jāpalielinās no AER, tai skaitā bioresursiem, ražotai enerģijai. Solīja arī «noņemt šķēršļus, kas ierobežo mikroģenerācijas attīstību».

13. Saeimas laikā izstrādāti un pieņemti vairāki politikas plānošanas dokumenti, piemēram, stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam un Enerģētikas un klimata plāns. Tajos noteikti ilgtermiņa mērķi, tajā skaitā sasniedzamie rādītāji atjaunojamo energo-
    resursu izmantošanā. Vienlaikus praktisku darbu pārejai uz AER un enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai bijis maz vai nemaz.
    
    Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā tika ieviesta atbalsta programma elektroauto iegādei.

Mazināt OIK

Daļēji pildīts

NA paplašinātajā programmā rakstīja, ka jāveic OIK ieviešanas analīze, lai izgaismotu kļūdas un iespējamo korupciju šīs shēmas līdzšinējā realizācijā, jāatceļ OIK atbalsts operatoriem, kas to saņēmuši, pārkāpjot normatīvo aktu prasības; pakāpeniski jāatsakās no OIK atbalsta fosilajiem energoresursiem. Priekšvēlēšanu laikā, atbildot uz LTV jautājumiem, NA norādīja, ka OIK mazinās, tajā skaitā atsakoties no Krievijas dabasgāzes, «jo viss, kas ir noticis, ir noticis, pateicoties dabasgāzes koģenerācijas staciju būvei». NA paustais īstenots daļēji. OIK maksājumi elektrības lietotājiem ir samazināti, kompensējot ar «Latv-energo» dividendēm, daļai elektrostaciju pārkāpumu dēļ atņemot atļaujas un daļai atsakoties no elektrības pārdošanas OIK sistēmā pašiem. 13. Saeimas laikā OIK samazinājies par aptuveni 66%, lielākais samazinājums noticis 2022. gadā. Valsts atbalsts «Latvenergo» elektrostacijai TEC-2, kas elektrības ražošanai izmanto dabasgāzi, ir samazināts, bet ne pārtraukts.

Atbalsts energoefektivitātei

Daļēji pildīts

NA paplašinātajā programmā solīja vairākus pasākumus energoefektivitātes celšanai. Piemēram, nodrošināt, ka jaunās būves būs gandrīz nulles enerģijas ēkas (ēkas ar ļoti augstu energoefektivitāti), sakārtot likumus un noteikumus, kas garantētu kvalitatīvus energefektivitātes pasākumus, noteikt obligātu NĪN atlaidi renovētām ēkām.

To, ka jaunceļamajām ēkām jābūt ar ļoti augstu energoefektivitāti, prasa ES direktīva. 2019. gadā pieņemti jauni būvnormatīvi, kuru mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu ēkās, 2021. gadā – ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un energosertifikācijas noteikumi jeb prasības gandrīz nulles enerģijas ēkai. NĪN atlaide renovētām ēkām nav noteikta. Renovēto daudzdzīvokļu māju skaits kopš 2019. gada atkal pakāpeniski samazinājies.