LETA
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) rīkotajai Igates pils kompleksa, Limbažu novadā, izsolei pieteicies viens pretendents, iegūstot tiesības iegādāties pils kompleksu par 915 000 eiro, aģentūru LETA informēja VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Viņš informē, ka dalībai atklātajā elektroniskajā izsolē pieteicās viens pretendents – juridiska persona, kura, veicot vienu soli, par 915 000 eiro,ieguvusi tiesības uz Igates pils kompleksa – 3290 kvadrātmetru būves un 89 260 kvadrātmetru zemes – iegādi.
Līgumu par nekustamā īpašuma iegādi plānots noslēgt mēneša laikā.
Valstij piederošais Igates pils komplekss sastāv no saimniecības daļas ar klēti, pārvaldnieka māju, brūzi un kūti, parādes daļas ar kungu māju, kalpu māju un parku.
Igates pils atsavināšanā iegūtie līdzekļi tiks izmantoti citu valsts un kapitālsabiedrības valdījumā esošo īpašumu atjaunošanā un pārvaldībā.
No 2015.gada nogales līdz 2019.gada rudenim pils komplekss tika iznomāts SIA “Domaines et Chateaux” un tika izmantots viesmīlības pakalpojumu sniegšanai. Pēc “Domaines et Chateaux” īpašnieka lēmuma pārcelties ārpus Latvijas, VNĪ 2019.gada rudenī turpināja nekustamā īpašuma saglabāšanu un uzturēšanu, kas valstij gadā izmaksā 129 000 eiro. Paralēli īpašumam tika meklēts jauns nomnieks – no 2019.gada rudens līdz 2020.gada sākuma veiktas trīs nomas tiesību izsoles, tomēr izsoļu rezultātā tāds netika atrasts.
Lai īpašums nestāvētu tukšs, VNĪ 2020.gadā pieņēma lēmumu atgriezt dzīvību krodziņam, atdalot kafejnīcu no pārējā īpašuma, kas deva iespēju šīs telpas iznomāt likumā noteiktajā kārtībā publiskās izsoles ceļā. Kopš 2020.gada augusta krodziņa un tā teritorijas apsaimniekošanu un uzturēšanu nodrošina nomnieks SIA “Munda”, savukārt kopējo pils kompleksa uzturēšanu – teritorijas uzkošanu, zāles pļaušanu, kompleksa teritorijā esošo ūdenstilpņu – dīķa, meniķa atjaunošanas darbus nodrošina VNĪ. Pils ēkai tiek nodrošināti apsardzes un siltumapgādes pakalpojumi.
Interesenti varēja pieteikties Igates pils kompleksa izsolei no 26.jūlija līdz 15.augustam.
Atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešami valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem. Pamatkapitālā esošie īpašumi, kas rada zaudējumus kapitālsabiedrībai un kurus nav iespēja iznomāt komercnomniekiem, tiek virzīti atsavināšanai.
No Latvijā esošajām 1200 muižu un piļu, VNĪ tiešā pārvaldīšanā bez Igates pils kompleksa ir vēl divas – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, un Mežotnes pils komplekss, kam VNĪ nodrošina visu vēsturisko vērtību saglabāšanu.
Kopš 2021.gada maija VNĪ kopā ar nozares ekspertiem no Nacionālās kultūras mantojumu pārvaldes un Kultūras ministrijas, strādā pie vienotu nekustamo īpašumu kultūras mantojumu kritēriju izstrādes, un informatīvais ziņojums par kopīgās darba grupas izstrādātajiem kritērijiem tuvākajā laikā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.
Pēc “mantojums.lv” datiem, no 365 VNĪ pārvaldībā esošajiem nekustamajiem īpašumiem ar apbūvi kultūras mantojuma statuss ir piešķirts 86 īpašumiem. No visiem iepriekš minētajiem īpašumiem atsavināšanai plānots vai tiek virzīti 3% īpašumu. Pārējie īpašumi tiek pārvaldīti un attīstīti.
Uzņēmums reģistrēts 1996.gadā, un tā vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.
jeb dīvaini cilvēki, kas jau gadiem pieraduši ar sabiedrības naudu rīkoties kā ar kaut ko virtuālu, bezvērtīgu. Ja palūkojamies uz nesen kā pabeigtajām un pašlaik celtniecības stadijā esošajām novada pašvaldības pārziņā esošajām būvēm, tad ne vienam vien valsts iedzīvotājam rodas jautājumi valsts un pašvaldības būvniecībā ieguldītās naudas sakarā, konkrēti konkrētu objektu izmaksas. Igates pils, nosolīta par mazāk kā miljonu eiro, bet cik valsts ieguldīja šajā objektā, lai to pārvērstu par “konfeti”, konfeti, kuru izrādās nevienam vairs nevajag. Tikai vēlāk parādās šādu objektu faktiskā vērtība, kaut šajā gadījumā tā sastāv no gandrīz 8 ha iekopta parka, trīsstāvu kungu mājas, kalpu mājas, klēts, kūts un brūža, kopā 3290 m2 būves. Ja salīdzina mūsu novada miljonus vērtās ēku pārbūves, kas ne tuvu nav tik lielas kā Igates pils komplekss, tad jājautā, cik tā ēka maksās, par cik to varēs nosolīt, ja novadam tā kļūs par apgrūtinājumu, tādas, kā Rundāles avoti, Mežotnes baznīca, ēka Rūpniecības ielā un citas līdzīgas. Tās varēs izsolīt par pārdesmit tūkstošiem, tik, cik vērta ir patreizējā ņemšanās ap miljoniem, ieguldītajiem “degošajās” būvēs. Valstī svarīgāk, izskatās, ir apgūt miljonus, neskatoties, kas un kam vajadzīgs no “lielā projekta”?